Tautas Saeimas vēlēšanas Latvijā notika 1940. gada 14. un 15. jūlijā. Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem piedalījās 1 155 807 vēlētāji. Nesagaidot vēlēšanu iecirkņu slēgšanu, tika oficiāli paziņots, ka ar 97,6% pārsvaru Latvijas pilsoņi ir nobalsojuši par visiem "Darba tautas bloka" sarakstā iekļautajiem kandidātiem. Jautājumu par vēlēšanu organizēšanu Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) Centrālā komiteja apsprieda 2. jūlijā. LKP vadība tajā pašā dienā apsprieda “Strādnieku bloka” izveidošanu un to, ka citas partijas legalizēties nevarēs. Pēc okupācijas orgānu rīkojuma saraksts tika pārdēvēts par "Darba tautas bloku" (citviet saukts arī par "Latvijas Darba ļaužu bloku"), kas kopā virzīja 100 kandidātus. “Tautas Saeima” un tās vēlēšanas bija galvenais instruments, ar kuru padomju okupanti centās legalizēt okupāciju. Vēlēšanas bija nedemokrātiskas, to rīkošanā tika pārkāpti vairāki likumi un tās tika rīkotas okupācijas apstākļos.