- Title:
- Kokneses pilsdrupas [attēls]
- Creator:
- R. Rubenis
- Publisher:
- Rīga : Valsts papīru spiestuves un naudas kaltuves izdevums
- Date created:
- 1940
- Type group:
- Image
- Type:
- Postcard
Metadata
- Title:
- Kokneses pilsdrupas [attēls]
- Creator:
- R. Rubenis
- Publisher:
- Rīga : Valsts papīru spiestuves un naudas kaltuves izdevums
- Date created:
- 1940
- Format extent:
- 1 atklātne
- Format extent:
- fototipija
- Format extent:
- 10,6 x 15 cm
- Format medium:
- Paper
- Subject:
- Pilis
- Subject:
- Tilti
- Subject:
- Atklātnes
- Subject:
- Kokneses pag. (Aizkraukles raj., Latvija)
- Description:
- Valsts nozīmes kultūras piemineklis Kokneses pils bijusi Rīgas bīskapa, arhibīskapa un vasaļu pils. Pils celta uz senākā latgaļu pilskalna 13. gs. sākumā, kad tur valdīja Vesceke. Vesceke pats nodedzināja savu pili, kad uzbruka vāciešiem un devās prom uz Krievzemi. 1209. gadā bīskaps Alberts lika Kokneses nocietinājumus atjaunot, rezultātā uzceļot varenu pili. 1255. gadā pāvests Aleksandrs IV apstiprināja Koknesi kā arhibīskapam piederošu pili. Pilij bija vairāki lēņa turētāji. 13. gadsimtā pie pils sāka veidoties pilsapmetne, kurai 1277. gadā tiek apstiprinātas pilsētas privilēģijas. Kopš 1397. gadā arhibīskaps Johans V no Valenrodes paturēja visu pili tikai sev. Koknese pils kļuva par vienu no arhibīskapa galma pilīm, kurā viņš ar savu galmu uzturējās vasarās. 15. gadsimtā arhibīskaps pilī veica pārbūves darbus, uzcēla torni - t.s. Garo Heningu. Kad sabruka Livonijas valsts, Koknese ar tās pili nonāca Polijas pakļautībā. 17. gadsimtā pili vairākkārt iekaroja gan zviedri, gan poļi. Zviedri Koknesē valdīja līdz 1656. gadam, kad tos padzina krievu karaspēki, kuri sāka tur ierīkot eksportpreču centrālās noliktavas. Tomēr jau 1661. gadā Koknesē atkal valda zviedri. 17. gs. otrajā pusē daudzo karu rezultātā Koknese panīka. 1701. gadā pēc Spilves kaujas tika uzspridzināti abi Kokneses pils rietuma torņi. Kopš šā laika pils vairs netiek apdzīvota. Kopš 19. gadsimta beigām - 20. gadsimta sākuma Kokneses pilsdrupas kļuva par vienu no populārākajiem tūrisma objektiem Latvijā. Pēc tam, kad tika uzpludināta HES ūdenskrātuve, ūdens līmenis pacēlās līdz pils pamatiem, tādēļ un 20. gadsimta 90. gadu beigās tika veikti pils pamatu stiprināšanas darbi. Vienlaicīgi notika pils virsējo mūra daļu atrakšana un konservēšana. Attēlā redzams arī 1935. gadā celtais 40,10 m garais tilts pār Pērses upi, tas tika uzspridzināts Pļaviņu HES izveidē.
- Object location (*):
- National Library of Latvia
- Location department:
- Mākslas un mūzikas centrs. Mākslas krājums
- Location code:
- IAt/77(L)
- Is part of collection:
- Skatu, mākslas, portretu un apsveikumu atklātnes (Kolekcija)
- Is part of collection:
- Attēli (Kolekcija)
- ALEPH ID:
- LNC04-001249403
- Date captured:
- 29.08.2013
- Date modified:
- 12.06.2025
- APLIS copyright status:
- Undefined APLIS copyright status
- APLIS access rights:
- Undefined APLIS access rights
- APLIS statement of rights:
- Undefined APLIS copyright statement
- APLIS access notice:
- Undefined Access Notice for APLIS is not defined
- Blocked:
- Nē
- Type group:
- Image
- Type:
- Postcard
- URI:
-
https://dom.lndb.lv/data/obj/44128
RDF data | XML data
Technical files
| Name | Description | Size | Hash | |
|---|---|---|---|---|
| 1. | copyright.json | Autortiesību fails | 3.07 KB | 8042ba88d6ede84e6a4d4db9df46ec42 |
Archive files
| Name | Description | Size | Hash | |
|---|---|---|---|---|
| 1. | l_001_nba04-12254_001_a.tif | 11.54 MB | 56a8491bf7a119d176db13803ab83c36 | |
| 2. | l_001_nba04-12254_002_a.tif | 6.44 MB | bf60bb2979c6d0e433669b062346a4f0 |
Please wait