Nosaukums:

Kokneses pilsdrupas [attēls]

Autors:

Nav autora

Izdevējs:

[B.v. : b.i.]

Oriģināla radīšanas datums:

[194-]

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums:

Kokneses pilsdrupas [attēls]

Autors:

Nav autora

Izdevējs:

[B.v. : b.i.]

Oriģināla radīšanas datums:

[194-]

Fiziskais raksturojums:

1 atklātne

Fiziskais raksturojums:

fotogrāfija

Fiziskais raksturojums:

8,8 x 13,7 cm

Fiziskais datu nesējs:

Papīrs

Temats:

Pilis

Temats:

Tilti

Temats:

Atklātnes

Temats:

Kokneses pagasts (Aizkraukles novads, Latvija)

Vispārīgās piezīmes:

Valsts nozīmes kultūras piemineklis Kokneses pils bijusi Rīgas bīskapa, arhibīskapa un vasaļu pils. Pils celta uz senākā latgaļu pilskalna 13.gs. sākumā, kad tur valdīja Vesceke. Vesceke pats nodedzināja savu pili, kad uzbruka vāciešiem un devās prom uz Krievzemi. 1209.gadā bīskaps Alberts lika Kokneses nocietinājumus atjaunot, rezultātā uzceļot varenu pili. 1255.gadā pāvests Aleksandrs IV apstiprināja Koknesi kā arhibīskapam piederošu pili. Pilij bija vairāki lēņa turētāji. 13.gadsimtā pie pils sāka veidoties pilsapmetne, kurai 1277.gadā tiek apstiprinātas pilsētas privilēģijas. Kopš 1397.gada arhibīskaps Johans V no Valenrodes paturēja visu pili tikai sev. Koknese pils kļuva par vienu no arhibīskapa galma pilīm, kurā viņš ar savu galmu uzturējās vasarās. 15.gadsimtā arhibīskaps pilī veica pārbūves darbus, uzcēla torni - t.s. Garo Heningu. Kad sabruka Livonijas valsts, Koknese ar tās pili nonāca Polijas pakļautībā. 17.gadsimtā pili vairākkārt iekaroja gan zviedri, gan poļi. Zviedri Koknesē valdīja līdz 1656.gadam, kad tos padzina krievu karaspēki, kuri sāka tur ierīkot eksportpreču centrālās noliktavas. Tomēr jau 1661.gadā Koknesē atkal valda zviedri. 17.gs. otrajā pusē daudzo karu rezultātā Koknese panīka. 1701.gadā pēc Spilves kaujas tika uzspridzināti abi Kokneses pils rietuma torņi. Kopš šā laika pils vairs netiek apdzīvota. Kopš 19.gadsimta beigām - 20.gadsimta sākuma Kokneses pilsdrupas kļuva par vienu no populārākajiem tūrisma objektiem Latvijā. Pēc tam, kad tika uzpludināta HES ūdenskrātuve, ūdens līmenis pacēlās līdz pils pamatiem, tādēļ un 20.gadsimta 90.gadu beigās tika veikti pils pamatu stiprināšanas darbi. Vienlaicīgi notika pils virsējo mūra daļu atrakšana un konservēšana. Attēlā redzams arī 1935.gadā celtais 40 m garais tilts pār Pērses upi, tas tika uzspridzināts Pļaviņu HES izveidē.

Oriģināla turētājs (*):

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:

Mākslas un mūzikas centrs. Mākslas krājums

Oriģināla novietojuma kods:

IAt/77(L)

Pieder kolekcijai:

Skatu, mākslas, portretu un apsveikumu atklātnes (Kolekcija)

Pieder kolekcijai:

Attēli (Kolekcija)

ALEPH ID:

LNC04-001249408

Izveidošanas datums:

29.08.2013

Labošanas datums:

12.06.2025

APLIS autortiesību statuss:

Nav definēts APLIS autortiesību statuss

APLIS piekļuves tiesības:

Nav definētas APLIS piekļuves tiesības

APLIS tiesību paziņojums:

Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums

Bloķēts:

Nē

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/44133
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Tehniskās datnes

Arhīvdatnes