- Title (latvian):
- Krāslava
- Creator:
- Nav autora
- Publisher:
- Izdošanas vieta nav zināma : izdevējs nav zināms
- Date created:
- [192-]
- Type group:
- Image
- Type:
- Postcard
Metadata
- Title (latvian):
- Krāslava
- Creator:
- Nav autora
- Publisher:
- Izdošanas vieta nav zināma : izdevējs nav zināms
- Date created:
- [192-]
- Format extent (latvian):
- 1 atklātne : fotogrāfija ; 8,7 x 13,7 cm
- Format medium:
- Paper
- Subject:
- Krāslava (Latvija)--Celtnes, būves utt
- Subject:
- Pilsētas
- Subject:
- Atklātnes
- Subject:
- Krāslava (Krāslavas novads, Latvija)
- Description:
- Apdzīvotība Krāslavas rajonā veidojās jau 3. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras, par to liecina atradumi neolīta laikmeta apmetnes vietā pie Adamovas, bet vēlākā perioda dzelzs laikmeta senkapi – Adamovā, Cimoškos, Aišpuros, Punduros un citās vietās. Neolīta beigās (2. gadu tūkstotis p. m. ē.) somugru cilšu vietā šajā teritorijā jau dzīvojuši balti, no kuriem 8. gadsimtā pēc Kristus izdalījušies latgaļi. Novads bijis biezi apdzīvots, par ko liecina vairāk nekā 36 pilskalni (8 ar apmetnēm) un 64 kapulauki, 12 apmetnes. Ekonomikas un kultūras attīstību sekmēja Daugavas tirdzniecības ceļš. Ap 12. gadsimtu novads ietilpa latgaļu Jersikas valstī. Pēc vācu krustnešu iebrukuma 13. gadsimtā Krāslava tika iekļauta Livonijas ordeņa komturijā. Vēstures avotos pirmoreiz Krāslava minēta 14. gadsimtā, kad pie Daugavas tirdzniecības ceļa tika izveidota nocietināta Livonijas ordeņa preču noliktava. No 1558. gada Krāslava bija ordeņa lēņa muiža, kura bieži mainīja savus īpašniekus. No 1562. gada novads ietilpa Pārdaugavas hercogistē, pēc Polijas–Zviedrijas kara (1600–1629) Krāslava un viss novads tika iekļauts Inflantijā. Krāslavas kā apdzīvotas vietas attīstības pirmsākumi saistāmi ar grāfa Ludvigu Plāteru, kurš 1729. gadā ieguva Krāslavu savā īpašumā. Šajā pašā gadā Krāslavu apstiprināja par miestu - te atradās 47 ēkas, no kurām tikai dažas bija mūra. Plāteru dzimta gandrīz divus gadsimtus noteica pilsētas ekonomisko un garīgo dzīvi. Pēc Polijas pirmās sadalīšanas 1772. gadā Krāslava kopā ar visu Latgali pēc Katrīnas II 1773. gada rīkojuma kā Daugavas province tika iekļauta Pleskavas guberņā. Pēc tam, kad 1778. gadā Krāslavu mantoja Augusts Hironims Hiacints Plāters (1750–1803), šeit tika izveidots teātris, 1789. gadā tika uzcelta slimnīca un sieviešu klosteris.
- Object location (*):
- National Library of Latvia
- Location department:
- Mākslas un mūzikas centrs. Mākslas krājums
- Location code:
- IAt/77(L)
- Is part of collection:
- Skatu, mākslas, portretu un apsveikumu atklātnes (Kolekcija)
- Is part of collection:
- Attēli (Kolekcija)
- Language:
- latvian
- ALEPH ID:
- LNC04-001250634
- Date captured:
- 29.08.2013
- Date modified:
- 21.04.2026
- APLIS copyright status:
- Undefined APLIS copyright status
- APLIS access rights:
- Undefined APLIS access rights
- APLIS statement of rights:
- Undefined APLIS copyright statement
- APLIS access notice:
- Undefined Access Notice for APLIS is not defined
- Blocked:
- Nē
- Type group:
- Image
- Type:
- Postcard
- URI:
-
https://dom.lndb.lv/data/obj/47897
RDF data | XML data
Technical files
| Name | Description | Size | Hash | |
|---|---|---|---|---|
| 1. | copyright.json | Autortiesību fails | 2.49 KB | d2e6e1936f853a3f4b487d19e1efe57b |
Archive files
| Name | Description | Size | Hash | |
|---|---|---|---|---|
| 1. | l_001_nba04-25747_001_a.tif | 19.54 MB | 70096bc3e585668a6b798f16732b1d6b |
Please wait