Izmantojot galvenokārt 2008. gadā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā nonākušo M. Goppera arhīvu, pētījums iepazīstina ar apgāda „Zelta ābele” vadītāja personību un veikumu trimdas apstākļos. Korespondence ar apgāda grāmatu autoriem un citiem grāmatniecības jomā strādājošajiem raksturo Goppera principialitāti un bezkompromisa prasīgumu augstu izdevējdarbības standartu uzturēšanā savā un citu apgādu praksē, kā arī sniedz ieskatu iepriekš pētnieciskajā literatūrā neminētās M. Goppera nerealizētās iecerēs.