- Title (latvian):
- J. Skaidrīte. "Kamielis caur adatas aci" [Jūlija Skaidrīte F. Langera „Kamielis caur adatas aci”.]
- Creator:
- Nav autora
- Publisher:
- Izdošanas vieta nav zināma : izdevējs nav zināms
- Date created:
- [192-]
- Type group:
- Image
- Type:
- Postcard
Metadata
- Title (latvian):
- J. Skaidrīte. "Kamielis caur adatas aci" [Jūlija Skaidrīte F. Langera „Kamielis caur adatas aci”.]
- Alternative title (latvian):
- [Jūlija Skaidrīte F. Langera „Kamielis caur adatas aci”.]
- Creator:
- Nav autora
- Publisher:
- Izdošanas vieta nav zināma : izdevējs nav zināms
- Date created:
- [192-]
- Format extent (latvian):
- 1 atklātne : fotogrāfija ; 8,3 x 13,4 cm
- Format medium:
- Paper
- Description (latvian):
- Jūlija Skaidrīte (īstajā vārdā Jūlija Birzgale, pirmais skatuves vārds Milda Skaidrīte, precējusies Vārtiņa, 1871-1942) Pirmā lielā un ilgus gadus vienīgā varoņlomu tēlotāja latviešu teātrī. Aktrises gaitas sākusi nejauši – pēc Ādolfa Alunāna uzaicinājuma piedalīties Jelgavas teātra izrādē „Kas tie tādi, kas dziedāja” (1889). Mācījusies pie Rīgas Vācu teātra aktrises L. Eibenas (1892-1896). Nepilnos desmit gados no šuvējas mācekles bez sistemātiskas skatuves izglītības izveidojusies par klasisko varoņu, karalieņu atveidotāju, aktrisi ar cēlu stāju, nosvērtām kustībām, dižciltīgu izturēšanos, kura spēja lauzt latviešu aktiermākslas vēsturisko ierobežotību un pacelties klasisku kaislību augstumos. Pirmā Džuljeta (tolaik – Jūlija) uz latviešu skatuves V. Šekspīra „Romeo un Džuljeta”, Gonerila V. Šekspīra „Karalī Līrā”, F. Šillera lēdija Milforde „Luīzē Millerē” utt. Viņa bija pirmā Anna Karēņina pirmajā latviešu teātra Ļ. Tolstoja „Annas Karēņinas” iestudējumā.
- Description (latvian):
- Tāpat Jūlija Skaidrīte spēlējusi latviešu dramaturgu lugās - Asju Aspazijas „Vaidelotē”, Laimu „Zaudētajās tiesībās”, Matildi R. Blaumaņa „Pazudušajā dēlā”, Emīliju „Trīnes grēkos” utt. No 1889. gada Rīgas Latviešu teātra aktrise. Kopš 1908. gada – Jaunā Rīgas teātra aktrise. I Pasaules kara laiku pavadīja Rīgā, pēc tam Latvijas Nacionālā teātra aktrise, kur nācās pāriet uz citādu lomu kategoriju. Pēdējā lielā loma - lēdija Makbeta V. Šekspīra „Makbetā” (1927). 1932. gadā pensionēta. (Bērziņa L., Zeltiņa G., Latviešu teātra hronika 1909-1912, 1988: 21 lpp) (Gudriķe, Biruta, Pamatlicēji. Latviešu aktieru portreti, 1990: 63-64, 70-71, 72-73, 76, 78-79, 86 lpp)(Kundziņš, Kārlis, Latviešu teātra vēsture, 1. daļa , 1972, 65, 68, 231 lpp) (Latvijas Nacionālais teātris, 2004: 62-63 lpp.)
- Object location (*):
- National Library of Latvia
- Location department:
- Mākslas un mūzikas centrs. Mākslas krājums
- Location code:
- IAt/77.041
- Is part of collection:
- Skatu, mākslas, portretu un apsveikumu atklātnes (Kolekcija)
- ALEPH ID:
- LNC04-001250186
- Language:
- latvian
- Date captured:
- 20.08.2019
- Date modified:
- 21.04.2026
- APLIS copyright status:
- Undefined APLIS copyright status
- APLIS access rights:
- Undefined APLIS access rights
- APLIS statement of rights:
- Undefined APLIS copyright statement
- APLIS access notice:
- Undefined Access Notice for APLIS is not defined
- Blocked:
- Nē
- Type group:
- Image
- Type:
- Postcard
- URI:
-
https://dom.lndb.lv/data/obj/766978
RDF data | XML data
Technical files
| Name | Description | Size | Hash | |
|---|---|---|---|---|
| 1. | copyright.json | Autortiesību fails | 2.68 KB | c585ec97c49dca638f2f2cbff31c1a41 |
Archive files
| Name | Description | Size | Hash | |
|---|---|---|---|---|
| 1. | l_001_nba04-16314_001_a.tif | 18.42 MB | 9edf45e033b4b14a61b8065dba94d701 |
Please wait