Monogrāfijas 1. sējumu veido desmit nodaļas, kurās tiek secīgi atspoguļoti sociālā darba ar gadījumu būtiskākie prakses aspekti. Šis sējums sociālajam darbiniekam kalpo kā karte, kas palīdz ieraudzīt gan sociālā darba ar gadījumu lauku kopumā, gan tā struktūru un galvenos atskaites punktus, tādēļ tajā ir iekļautas tādas tēmas kā sociālā darba ar gadījumu vēsturiskās attīstības konteksts Latvijā un pasaulē, sociālā darba ar gadījumu praksi ietekmējošo faktoru un pamatmetožu apraksts, kā arī liela uzmanība veltīta vērtībām un ētikai sociālajā darbā ar gadījumu, sociālā darbinieka kompetencei un, protams, ārkārtīgi nozīmīgajai saskarsmes un attiecību veidošanas tēmai.