Teātra pētniecībai ir sava īpaša specifika. Pretēji kino, šajā pētniecības nozarē
pētāmais objekts
–
izrāde
–
daudzos gadījumos jau ir kā neeksistējošs fenomens. Par to ir
saglabājušās pāris liecī
bas, cilvēku atmiľas, recenzijas un labākajā gadījumā izrādes video
ieraksts, taču to pilnvērtīgi izbaudīt vairs nav iespējams. Izrādes rekonstrukcija kā pētniecības
metode palīdz iegūt pilnvērtīgāku šī mākslas darba redzējumu. To veido izrādes katra sīkāk
ā
sastāvdaļa, piemēram, horeogrāfija, muzikālais noformējums, kostīmi un scenogrāfija
,
kā arī
svarīgs ir gan vēstur
iskais, gan
režisora daiļrades konteksts
, kādā top izrāde
. Mēģinot atrast
liecības un pēc iespējas vairāk materiālu par katru
izrādes detaļu,
var
veidot pilnīgu šīs izrādes
teorētisku izklāstu.