Nosaukums:

Libau. Blick aufs Meer [attēls] = [Liepāja. Skats uz jūru]

Izdevējs:

Libau : Verlag Lieber Liebermann

Oriģināla radīšanas datums:

[19--]

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums:

Libau. Blick aufs Meer [attēls] = [Liepāja. Skats uz jūru]

Alternatīvais nosaukums:

[Liepāja. Skats uz jūru]

Līdzradītājs:

Kuphaldt, Georg, ainavu arhitekts

Izdevējs:

Libau : Verlag Lieber Liebermann

Oriģināla radīšanas datums:

[19--]

Fiziskais raksturojums:

1 atklātne

Fiziskais raksturojums:

fototipija

Fiziskais raksturojums:

8,8 x 13,8 cm

Fiziskais datu nesējs:

Papīrs

Temats:

Pludmales

Temats:

Atklātnes

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Liepāja (Latvija)

Vispārīgās piezīmes:

Liepāja kā peldvieta ir pazīstama no 1810.gada. Jau tajā laikā Liepājas jūrmalu ir apmeklējuši apmēram 300 ārzemju peldviesu sezonā. No 1834.gada Liepājas jūrmalā darbojās Merbi silto vannu iestāde, taču par sevišķi izslavētu Liepājas jūrmalas peldvieta kļūst ar 1860.gadu, kad uzbūvēja "Nikolaja peldu iestādi" (kuru 1860. un 1862.gadā apmeklēja krievu cara ģimenes locekļi un 1862.gadā pats cars Aleksandrs III ar carieni.) 1895.gadā pilsētas valde pieņēma lēmumu izveidot parku starp Peldu un Krasta (tag. Liepu) ielām. Parka projektu izstrādāja un Rīgas galvenais dārznieks G. Kufalts (Kuphaldt). Līdz 1906.gadam turpinājās grūts darbs - bija jāpieved auglīgā zeme un jāgādā stādāmie koki un krūmi. Apstādījumos tika izvietoti vairāki tenisa laukumi un un parka dienvidu daļā - sporta laukums. No 1908.gada darbojās jūgendstila strūklaka. Liepājas jūrmalas parks bija Latvijā lielākais - tas stiepās 3 km pa Liepājas pludmali (šobrīt tas aizņem 70 ha un ir uzskatāms par vienu no lielākajiem Latvijā), tika plānots, ka parks būs vēl lielāks - tas stieptos no Dienvidu mola līdz pat Pērkones kanālam. Parkā atradās ap 20 dažādas liepu šķirnes, 23 šķirnes kļavu, vītoli, bērzi, skuju koki kā arī eksotiski koki un krūmi - dižskābārži, sarkanlapotie (purpura) skābārži, Mandžūrijas valriekstu koks, lapegles, īves, melnā priede korķozols jeb samta koks (nav izdzīvojis), tomātkrūms (diemžēl arī nav izdzīvojis) u. c. 1909.gadā Pilsētas valde nolēma izlikt parkā plāksnītes ar koku nosaukumiem. Pēdējie plašākie parka rekonstrukcijas darbi tika veikti 20.gadsimta 30.gados pēc pilsētas virsdārznieka A. Leimaņa projekta. Kopā parkā auga 130 dažādu koku un krūmu. Parks visvairāk cieta 20.gadsimtu 50. un 60.gadu vētrās, pēc tām palika vairs 113 dažādu koku un krūmu.

Vispārīgās piezīmes:

2000.gadā veiktajā inventarizācijā konstatētas 32 vietējās kokaugu sugas un 139 ievestās kokaugu sugas. Pēdējos gados gar stadionu ir iedēstīti dekoratīvie krūmi - vilkābeles, mežrozītes, tūjas u. c. Pārējie dekoratīvo krūmu stādījumi ir sliktā stāvoklī - tie ir novecojuši un būtu jāatjauno. Tagad parkā atrodas minigolfa laukums, tenisa laukumi, Stadions "Daugava".

Oriģināla turētājs (*):

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:

Mākslas un mūzikas centrs. Mākslas krājums

Oriģināla novietojuma kods:

IAt/77(L)

Pieder kolekcijai:

Skatu, mākslas, portretu un apsveikumu atklātnes (Kolekcija)

ALEPH ID:

NBA04-000009362

Izveidošanas datums:

29.08.2013

Labošanas datums:

19.06.2018

APLIS autortiesību statuss:

Nav definēts APLIS autortiesību statuss

APLIS piekļuves tiesības:

Nav definētas APLIS piekļuves tiesības

APLIS tiesību paziņojums:

Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/42629
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Arhīvdatnes