A. Tīfentāles grāmata ir pētījums par fotogrāfijas mākslu Latvijā no 1960. līdz 1969. gadam. Pagrieziena punktu Latvijas fotogrāfijas attīstībā iezīmēja 1962. gads, kad tika nodibināts Rīgas fotoklubs, kas kļuva par nozīmīgu radošo centru Latvijas un PSRS mērogā. Būtiska bija vairāku ar klubu saistīto fotogrāfu aktivitāte starptautiskajās fotoizstādēs, kas fotomākslu 20. gadsimta 60. gados padarīja par savā ziņā privileģētu jomu. Grāmatā reproducēti galvenokārt fotodarbi, kas 60. gados eksponēti starptautiskajās fotomākslas izstādēs ārpus PSRS.