Autores izvēlētā darba tēma ir „Eižena Jonesko lugu „Plikgalvainā dziedātāja” un
„Stunda” tulkošana un ar to saistītie jautājumi”. Abas lugas tapušas 1950. gadā un ir
dramaturga pirmie darbi. „Plikgalvainā dziedātāja” pirmo reizi iestudēta Parīzē 1950. gadā,
bet „Stunda” 1951. gadā. Kopš 1957. gada abas lugas bez pārtraukuma tiek izrādītas Parīzes
Théâtre de la Huchette līdz pat mūsdienām.
Abas lugas pieder absurda drāmas žanram, kas izveidojas avangarda kustības laikā. Par
absurda teātri tiek dēvēti darbi, kas pieder 20. gadsimta otrās puses rakstnieku paaudzei, kuru
vidū iekļaujas arī Eižens Jonesko (Eugène Ionesco, 1909 – 1994). Savos darbos absurda
drāmas autori lauž līdz tam pastāvošos dramaturģijas likumus un paņēmienus, rādot varoņus,
kas pazaudējuši paši sevi un maldās pasaulē, kuru nespēj izskaidrot. Valoda un runa sadalās
un nereti cikliskas darbības zaudē savu sākotnējo jēgu, notiek atsvešināšanās. Teātrim, kas
rodas pēc Otrā Pasaules kara, tiek pārmests pesimistisks skatījums uz cilvēces stāvokli, kas
izslēdz jebkādu progresa un pārmaiņu iespējamību. Absurda drāma tiek dēvēta arī par „anti –
teātri”, to pretstatot klasiskajai dramaturģijas izpratnei. To galvenokārt veido pārdomas,
ironija un attālināšanās ne tikai no skaidri saprotama teksta, bet arī no iepriekš zināmajām
teātra formām.