Mūsdienu hibridizācijas ekosistēmā, kad mākslas un zinātnes jomas piedzīvo līdz šim spēcīgāko konverģences procesu cilvēces vēsturē, vērojama pētniecības horizontu paplašināšanās. Mašīnmācīšanās, paplašinātā realitāte, mākslīgais intelekts, biometrija, algoritmi, dati un citas digitalizācijas inovācijas ievieš vērienīgas izmaiņas ierastajās pētījumu zonās un tehnikās. Tas sekmē pārmaiņas mākslas un zinātnes nozaru savienojuma un nošķīruma punktos.