Pētījums veikts, izmantojot attīstīto OECD valstu izlasi, kā arī atsevišķu eirozonas valstu grupu laikposmā no 1981. - 2021. gadam. Pētījumā izmantota divu soļu pieeja. Vispirms katrai izlasē iekļautajai valstij novērtēta Bona fiskālās reakcijas funkcija ar laikā mainīgiem fiskālās reakcijas koeficientiem. Šādi katrai valstij un katram gadam novērtētais fiskālās reakcijas koeficients, kas saista primāro bilanci ar uzkrāto parāda attiecību pret IKP, izmantots kā fiskālās ilgtspējas rādītājs. Nākamajā solī novērtēta dažādu inflācijas rādītāju, proti, kopējās inflācijas līmeņa, pamatinflācijas, enerģijas inflācijas un pārtikas inflācijas, ietekme uz iepriekš novērtēto fiskālās reakcijas koeficientu.