Eirosistēmas centrālās bankas, tostarp Latvijas Banka, pēdējās desmitgades laikā ir īstenojušas liela apjoma aktīvu pirkumus jeb kvantitatīvo stimulēšanu (quantitative easing), lai eiro zonā novērstu deflācijas draudus un stimulētu ekonomisko aktivitāti. Pētījumā secināts, ka kvantitatīvās stimulēšanas programmu īstenošanas laikā Latvijā portfeļa pārstrukturēšanas kanāls ir bijis aktīvs, samazinot valdības aizņemšanās izmaksas, kā arī veicinot ekonomisko aktivitāti un cenu spiediena veidošanos zemās inflācijas periodā.