Efektīvākais veids klimata pārmaiņu apkarošanai ir ražošanas procesu dekarbonizācija. Tomēr dekarbonizācija nav bez ekonomiska rakstura blaknēm. Šajā pētījumā izstrādāts daudznozaru neokeinsiskais modelis ar diviem fiziskā kapitāla veidiem (brūnais un zaļais) un ielaides/izlaides saiknēm starp nozarēm, lai pētītu kapitāla produktīvās kapacitātes krišanās ekonomisko ietekmi. Pētījumā ilustrēts, kā dažādi instrumenti, t.sk. oglekļa nodoklis, brūno investīciju nodoklis u.c., kas palīdz samazināt izmešu apjomu, ietekmē kapitāla produktīvo kapacitāti un ekonomisko aktivitāti kopumā.