Pētījumā aplūkota Latvijas tautsaimniecības nozaru pakļautība neizmantojama fiziskā kapitāla riskam, kas izriet no tautsaimniecības dekarbonizācijas. Izmantojot ielaides un izlaides tabulas, kā arī uzkrātā kapitāla datus, kvantitatīvi noteikta neizmantojamo aktīvu ietekme un secināts, ka ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarei ir visaugstākie ārējo aktīvu neizmantojamības multiplikatori. Savukārt aktīvi sauszemes transporta un cauruļvadu transporta, elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas un lauksaimniecības nozarēs Latvijā ir vismazāk aizsargāti pret ietekmi, ko rada fosilā kurināmā izmantošanas sarukums globālā līmenī.