Nosaukums (latviešu):

Liepāja. Bāka Libau. Luchtturm

Autors:

Nav autora

Izdevējs:

Izdošanas vieta nav zināma : izdevējs nav zināms

Oriģināla radīšanas datums:

[192-]

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums (latviešu):

Liepāja. Bāka Libau. Luchtturm

Alternatīvais nosaukums:

Libau. Luchtturm

Autors:

Nav autora

Izdevējs:

Izdošanas vieta nav zināma : izdevējs nav zināms

Oriģināla radīšanas datums:

[192-]

Fiziskais raksturojums (latviešu):

1 atklātne : fotogrāfija ; 8,7 x 13,7 cm

Fiziskais datu nesējs:

Papīrs

Temats:

Ostas

Temats:

Bākas

Temats:

Atklātnes

Temats:

Liepāja (Latvija)

Vispārīgās piezīmes:

Ziņas par ostu Liepājā ir jau no 16.gs., kad zināms, ka ostas dziļums variē no 2 1/ līdz 3 1/3 olektes dziļuma (atkarībā no vēja virziena), kas kuģniecībai nebija izdevīgi. Līdz ar to kuģi vairījās ienākt seklajā ostā, bet palika stāvam reidā pie šim nolūkam iedzītiem pāļiem, kravu uz krastu nogādāja ar laivām (tas nebija drošākais veids - vēl 1696.gada rudens vētrās pie pāļiem tika sadauzīti 14 kuģi). 1648.gadā hercogs Jēkabs veica vietas apskati ostas izbūvei. Osta sākta būvēt 1697.gadā, to pabeidza 1703.gadā. Tā bija 900-1000 asis gara, 20-40 asis plata un ap 9-10 pēdas dziļa. Kopā ar ostas izbūvi notika arī ostas apkārtnes izbūve ar nolikavu ēkām. 1860.gadā ostai ar ķeizara pavēli tika iecelta sevišķa ostas izbūves komisija inženiera pulkveža Gaidateļa vadībā. Ostas izbūvei tika atvēlēti 1 700 000 rubļi - trīs gadu laikā osta bija ievērojami izbūvēta un padziļināta, tajā skaitā mola garums tika pagarināts, kā arī tika izbūvēti divi jauni akmeņu moli 400 asu garumā, 1868.gadā uzcēla arī bāku (tā atrodas ostas Dienvidu krastā, pie tās atradās zvejnieku osta; bāka ir celta A. Meinharda rūpnīcā Liepājā, tā ir koniskas formas, izgatavota no čuguna, tās augstums ir 31,4 m virs jūras līmeņa; bākas krāsojums ir ar horizontālām sarkanām un baltām joslām). Ostas padziļināšanas darbi turpinājās līdz pat 1886. gadam - osta regulāri piesērēja. No 1890. līdz 1897.gadam Liepājas osta tiek izbūvēta par vienu no labākajām un lielākajām ostām, pie kuras ieejas (no jūras puses) ir 5 km garš mols, tika paplašināta ziemas osta. 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā Liepājas osta ieņēma trešo vietu Baltijā tūlīt aiz Pēterburgas un Rīgas.

Vispārīgās piezīmes:

Bez kravas apgrozības, Liepājas ostai kopš 1906.gada bija kuģu satiksme ar Ņujorku, vēlāk arī ar Halifaksu, kara dēļ nepaspēja realizēt kuģu satiksmes atklāšanu ar Dienvidameriku. Liepāja bija pirmā osta, kurai nācās ciest no I pasaules kara radītajiem apstākļiem - 1915.gadā pēc vairrākkārtīgas apšaudes to ieņēma vācu karaspēks (1914.gadā šādā apšaudē vācu kreiseris sašāva bāku, to atjaunoja 1922.gadā). 1919.gadā, kad Rīgu ieņēma lielinieki (3.janvārī), uz Liepāju ar kuģi "Saratov" pārcēlās un 6 mēnešus uzturējās Latvijas pagaidu valdība ar K. Ulmani priekšgalā. Pēc I pasaules kara ostas apgrozīgums sasniedza tikai nelielu daļu no pirmskara apgrozījuma. 1931.gadā tika likts pamatakmens Brīvostai Liepājā t. s. Jaunajā ostā - ar to sākās arī Brīvostas praktiskā darbība, jo sāka ievest tranzītpreces. Saistībā ar 1939.gada 5.oktobrī parakstīto Latvijas bāzu līgumu ar PSRS, Liepājā 1939.gada 23.oktobrī ienāca PSRS karaspēka daļas - Liepājas ostā iebrauca PSRS kara flotes eskadriļa, bet Latvijas kara flotes kuģi bija spiesti kara ostu pamest un doties uz citām Latvijas ostām. II pasaules kara laikā cieta arī Liepājas osta.

Vispārīgās piezīmes:

Diemžēl ar bākas apkārtni un zvenieku ostu pie tās ir saistāmi traģiski notikumi - šī bija viena no galvenajām ebreju iznīcināšanas vietām Vācu okupācijas laikā. Tā kā 1967.gadā osta kļuva par PSRS militāro objektu, tā bija noslēgta no ārpasaules un ietilpa aizliegtajā zonā. Darbu turpināja tikai zvejnieku osta, kuru apsaimniekoja zvejnieku kolhozs "Boļševiks", kas dibināts 1948.gadā pēc "Liepājas jūras un saldūdens zvejnieku arteļa" likvidēšanas (dibināts 1946.gadā), un Okeāna zvejas flotes bāze.Pēc neatkarības atgūšanas tika plānota PSRS atstātās militārās teritorijas un uz PSRS iekšējiem pasūtījumiem orjentētās ostas pārstrukturēšana. 1997. gadā ar Latvijas saeimas likumu tika izveidota Liepājas speciālā ekonomiskā zona, kas nozīmēja arī ostas modernizēšanu. Tā jau 1997.gadā tika pabeigta Dienvidu mola rekonstrukcija (veicējs "NCC Rasmussen & Schiotz"), kas nodrošināja smalko smilšu neiekļūšanu ostas akvatorijā no Dienvidu puses. Tika plānoti ostas padziļināšanas darbi, pievedceļu izbūve u. c. projekti. Pēc 1998.gada krīzes a/s "Kursa", kas izveidojās pēc saimniecības sabrukuma, eksports samazinājās līdz nullei, taču krīze ar pārcilvēcīgiem spēkiem tika pārvarēta, pašlaik a/s "Kursa" apsaimnieko 3 Liepājas ostas piestātnes, kā arī t. s. luni ar izīrējamām pietauvošanās vietām.

Oriģināla turētājs (*):

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:

Mākslas un mūzikas centrs. Mākslas krājums

Oriģināla novietojuma kods:

IAt/77(L)

Pieder kolekcijai:

Skatu, mākslas, portretu un apsveikumu atklātnes (Kolekcija)

Valoda:

latviešu

Valoda:

vācu

ALEPH ID:

LNC04-001248869

Izveidošanas datums:

29.08.2013

Labošanas datums:

21.04.2026

APLIS autortiesību statuss:

Nav definēts APLIS autortiesību statuss

APLIS piekļuves tiesības:

Nav definētas APLIS piekļuves tiesības

APLIS tiesību paziņojums:

Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums

Bloķēts:

Nē

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/42623
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Tehniskās datnes

Arhīvdatnes