Nosaukums:

Dobeles pilsdrupas [attēls]

Izdevējs:

[B.v. : b.i.]

Oriģināla radīšanas datums:

[192-]

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums:

Dobeles pilsdrupas [attēls]

Izdevējs:

[B.v. : b.i.]

Oriģināla radīšanas datums:

[192-]

Fiziskais raksturojums:

1 atklātne

Fiziskais raksturojums:

fotogrāfija

Fiziskais raksturojums:

8,7 x 13,4 cm

Fiziskais datu nesējs:

Papīrs

Temats:

Pilis

Temats:

Atklātnes

Temats:

Dobele (Dobeles novads, Latvija)

Vispārīgās piezīmes:

Dobeles pilsdrupas ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis. Dobeles pils bija ordeņa komtura pils - saskaņā ar 1254.gada Zemgales dalīšanas līgumu Tērvetes un Dobeles pilsnovadu ieguva Livonijas ordenis (šajā laikā te vēl bija zemgaļu koka pils). Karā ar zemgaļiem ordeņa karaspēks vairrākkārt uzbruka Dobelei, iekaroja un izlaupīja pilsapmetni, bet koka pils aizstāvjus uzveikt nespēja. Zemgaļi ordeņa pārspēka priekšā beidza pretoties un savu koka pili nodedzināja, pēc tam devās trimdā uz Lietuvu. Ordeņa bruņienieki izvēlējās vietu jaunajai pilij vecajā zemgaļu pilskalnā, jo tas atradās stratēģiski izdevīgā un dabiski aizsargātā vietā. 1335.gadā (pēc Vartenberges Hermaņa hronikām) ordeņa brāļi ordeņa mestra Eberharda fon Mongeima laikā sāka celt savu pili no laukakmeņiem, kuru mestra Gosvina no Herikes laikā (1345-1359) pilnveidoja un nostiprināja. Plānā pils veido šauru, izstieptu trijstūri, kas stiepjas no Ziemeļaustrumiem un Dienvidrietumiem, taču uz 14.gadsimta celtni attiecas 17x32x37x32 m liels trapecveida četrstūris, kas veidoja 4 korpusus un iekšpagalmu; pils kapella atradās Dienvidu malā, taču tā vēlākos laikos tika pārbūvēta. Mūra pils vecākā daļa atradās pašā Ziemeļaustrumu galā uz pilskalna šaurākās un stāvākās daļas. No Austrumiem pili aizsargāja Bērzes upes stāvais krasts, no Ziemeļiem un Rietumiem pili ir apņēma dabiska avotaina grava, bet Dienvidos ir izrakts aizsarggrāvis. Jaunuzceltajai pilij vairrākkārt uzbruka lietuviešu un zemgaļu apvienotais karaspēks, bet bez sekmēm. Pirmo reizi ordeņa komturs no Dobeles dokumentos ir minēts 1367.gadā, bet laikā no 1373. līdz 1562.gadam ir zināmi 15 Dobeles komturu vārdi. Pilij iepretim (Bērzes upes otrā krastā) veidojās apmetne, kura pirmo reizi ir minēta 1444.gadā.

Vispārīgās piezīmes:

1559.gadā mestrs Vilhelms fon Firstenbergs pēdējam Dobeles komturam Tīsam fon der Rekem nodeva Dobeles pili un plašo novadu lietošanai uz mūžu, taču, pēc ordeņvalsts sabrukuma 1562.gadā, izcēlās strīds starp Tīsu fon der Reki un pirmo Kurzemes un Zemgales hercogu Gotfrīdu Ketleru. Strīds tika atrisināts tikai beidzās tikai 1566.gadā, kad Tīss fon der Reke bija spiests no Dobeles atteikties un Dobele nonāca hercoga varā. 1568. gadā hercogs Gothards Ketlers Dobeles pili atdeva kā atraitnes daļu savai sievai Meklenburgas princesei Annai. Kopš 1579. gada Dobeles pilī notikuši vairāki hercogistes landtāgi. 16.gadsimta beigās sākās pils pārbūve un par galveno dzīvesvietu kļuva priekšpils (kurai iepriekš nav bijuās mūra ēkas), gar kuras Austrumu sienu tika uzbūvēts garš divstāvu dzīvojamais korpuss, bet gar pagalma fasādi tam visā garumā tika ierīkota galerija; zem šī korpusa atradās pagrabi. No 1642. līdz 1649.gadam Dobeles pilī dzīvoja hercoga Frīdriha atraitne hercogiene Elizabete Magdalēna. Šajā laikā pils vecākajā daļā tika izveidots grezns baznīcas interjers un pārbūvēta kapella (tā arī ir vislabāk līdz mūsdienām saglabājusies pils daļa) kā arī uzcēla palastu un aizsargmūra rietumu sienā iebūvēja jaunus vārtus.

Vispārīgās piezīmes:

Ap šo laiku arī pie pils ieejas tika izbūvēts tornītis. Zviedru - poļu karos Dobeles pili bez cīņas 1621., 1625., 1658., 1659.gados ieņēma zviedru karaspēks. Pils katrā reizē tika izlaupīta un postīta, pie kam pēdējie postījumi ir bijuši tik lieli, ka 1661.gadā, aprakstot Austrijas sūtņa Meierberga ceļojumu uz Krieviju un nakšņošanu Dobeles pilī, tiek minēts, ka daļai telpu vairs nav logu un durvju. 1701.gadā Dobeli atkal ienēma zviedri, pilī 6 dienas uzturējās Zviedrijas karalis Kārlis XII. Pils tika apdzīvota (tiesa gan daļēji) un baznīcā tika noturēti dievvārdi līdz 1730.gadiem. Pēc tam pils tika pamesta, blakus esošās pilsētiņas iedzīvotāji pils mūrus sāka izmantot par būvmateriālu ieguves vietu. 20.gadsimta pirmajā pusē pils baznīcas vienā galā izbūvēja skatu platformu, pils pagalma stūrī uzcēla estrādi. Līdz ar kapellas, konventa ēkas korpusa un palasta ieejas portāla fragmentu saglabājušies neregulāras konfigurācijas apkārtmūra atliekas, aizsargrāvju vieta.

Oriģināla turētājs (*):

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:

Mākslas un mūzikas centrs. Mākslas krājums

Oriģināla novietojuma kods:

IAt/77(L)

Pieder kolekcijai:

Skatu, mākslas, portretu un apsveikumu atklātnes (Kolekcija)

ALEPH ID:

NBA04-000009997

Izveidošanas datums:

29.08.2013

Labošanas datums:

03.10.2017

APLIS autortiesību statuss:

Nav definēts APLIS autortiesību statuss

APLIS piekļuves tiesības:

Nav definētas APLIS piekļuves tiesības

APLIS tiesību paziņojums:

Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/42986
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Arhīvdatnes