Nosaukums (latviešu):

Rēzekne

Autors:

Nav autora

Izdevējs:

Izdošanas vieta nav zināma : izdevējs nav zināms

Oriģināla radīšanas datums:

[192-]

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums (latviešu):

Rēzekne

Alternatīvais nosaukums:

[Rēzekne. Pilsdrupas.]

Autors:

Nav autora

Izdevējs:

Izdošanas vieta nav zināma : izdevējs nav zināms

Oriģināla radīšanas datums:

[192-]

Fiziskais raksturojums (latviešu):

1 atklātne : fotogrāfija ; 8,6 x 13,6 cm

Fiziskais datu nesējs:

Papīrs

Temats:

Drupas

Temats:

Baznīcas tiesības

Temats:

Atklātnes

Temats:

Rēzekne (Latvija)

Vispārīgās piezīmes:

1285.gadā Livonijas ordeņa mestrs V. de Šauerburgs uzcēla mūra pili, kuras drupas ir saglabājušās līdz mūsdienām un ir redzamas šajā attēlā. Pilī dzīvoja fogts. Pils ir pārdzīvojusi vairākus - krievu, poļu, zviedru - iebrukumus. 14.gadsimta pirmajā pusē Livonijas ordenis karoja ar Lietuvu. Karam beidzoties 1338.gadā Latgale uz Austrumiem no Aiviekstes tika atzīta par neitrālu tirgus zonu (tur varēja tirgoties gan vācu bruņinieki, gan Rīgas pilsoņi, gan leiši, gan krievi), kuras reģionālais centrs bija Rēzekne. 1481.gadā Latgalē, tajā skaitā arī Rēzeknē, iebruka Maskavas karapulki. 1558.gadā ordenis Polijai ieķīlāja Rēzeknes pili un pilsnovadu. 1577.gadā Ivana IV Bargā karaspēks ieņēma Rēzeknes pili, nojauca luterāņu baznīcu un nopostīja ciemu pie pils un tā iedzīvotājus aizveda gūstā. Livonijas kara beigās Krievija bija spiesta no Latgales atteikties un tā nonāca poļu rokās. 1590.gadā Rēzeknē pie pils bija tikai 14 mazpilsoņu mājas. 1601.gadā Rēzekni ieņēma zviedri, pēc tam poļi. 1625.gadā Rēzekne bija zviedru rokās, 1626.gadā poļu, 1654.gadā krievu, 1656.gadā atkal zviedru rokās - pēdējie iznīcināja pils nocietinājumus. 1660.gadā Latgali pievienoja Polijai. Karā izpostīto Rēzekni tikai 1765.gadā sāka dēvēt par miestu, kas atradās Rēzeknes stārastijā. Pēc tam, kad Latgali pievienoja Krievijai (1772.gadā), 1773.Rēzeknei piešķīra pilsētas tiesības un tā kļuva par Pleskavas guberņas apriņķa pilsētu. 1796.gadā, kad pavienoja Polockas un Mogiļovas guberņas Baltkrievijas guberņai, Rēzekne uz laiku zaudēja apriņķa pilsētas statusu, kuru atguva 1802.gadā pēc Baltkrievijas guberņas sadalīšanas Vitebskas un Mogiļovas guberņā (Rēzekne kļuva par Vitebskas guberņas apriņķa pilsētu). 1914.gadā tika iesvētīta Vissvētākā Jēzus sirds baznīca, kurā atrodas Vācijas meistaru kokā darināti altāri.

Oriģināla turētājs (*):

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:

Mākslas un mūzikas centrs. Mākslas krājums

Oriģināla novietojuma kods:

IAt/77(L)

Pieder kolekcijai:

Skatu, mākslas, portretu un apsveikumu atklātnes (Kolekcija)

ALEPH ID:

LNC04-001249017

Valoda:

latviešu

Izveidošanas datums:

29.08.2013

Labošanas datums:

21.04.2026

APLIS autortiesību statuss:

Nav definēts APLIS autortiesību statuss

APLIS piekļuves tiesības:

Nav definētas APLIS piekļuves tiesības

APLIS tiesību paziņojums:

Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums

Bloķēts:

Nē

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/43245
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Tehniskās datnes

Arhīvdatnes