Nosaukums (latviešu):

Маріенбургъ [attēls] = [Alūksne, skats no Vecās pils drupām uz pilsētu]

Autors:

Nav autora

Izdevējs:

[B.v. : b.i.]

Oriģināla radīšanas datums:

[19--]

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums (latviešu):

Маріенбургъ [attēls] = [Alūksne, skats no Vecās pils drupām uz pilsētu]

Alternatīvais nosaukums (latviešu):

[Alūksne, skats no Vecās pils drupām uz pilsētu]

Autors:

Nav autora

Līdzradītājs:

Christof Haberland, 1750-1803, arhitekts

Izdevējs:

[B.v. : b.i.]

Oriģināla radīšanas datums:

[19--]

Fiziskais raksturojums (latviešu):

1 atklātne

Fiziskais raksturojums (latviešu):

fotogrāfija

Fiziskais raksturojums (latviešu):

8,9 x 13,8 cm

Fiziskais datu nesējs:

Fotopapīrs

Temats:

Pilis

Temats:

Salas

Temats:

Ezeri

Temats:

Atklātnes

Temats:

Alūksne (Alūksnes novads, Latvija)

Temats:

Alūksnes evaņģēliski luteriskā baznīca (Latvija)

Vispārīgās piezīmes (latviešu):

Attēlā ir redzama pirmās Alūksnes mūra pilsdrupas Pils jeb Marijas salā Alūksnes ezerā, kas ir iekļautas Valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā, kā arī Alūksnes luterāņu baznīca. Alūksnes vecā pils tika celta 1342.gadā, Livonijas ordeņa mestra Burharda fon Dreilēvena laikā. Pēc pils nosaukuma, kas atvasināts no atrašanās vietas Marijas salā – Marienburg – ir radies pirmais vāciskais Alūksnes nosaukums. Cietoksnis ar 1,85 m bieziem laukakmens mūriem un astoņiem torņiem bijis viens no ordeņa stiprākajiem cietokšņiem. Nocietinātā Livonijas ordeņa pils kalpoja kā varenākais cietoksnis ordeņa valdījumu austrumu daļā; ap to veidojās miests un attīstījās tirdzniecība. Livonijas kara laikā 1560.gadā pili sagrāba Ivana Bargā karaspēki, taču saskaņā ar Zapoļskas Janas miera līgumu, bija spiesti to nodot poļiem. No 1582. līdz 1597.gadam Alūksne bija poļu varā. 1600.g. pili iekaroja zviedru karaspēks, bet jau pēc gada poļu karaspēks Zamoiska vadībā pili atkaroja. 1625.g. pili aplenca un ieņēma zviedri Bjernbergas grāfa Gustava Horna vadībā. 1658.g. pēc aplenkuma pili pārņēma cara Alekseja karaspēks. 1661.g., sakarā ar Kardisas miera līgumu, pili pārņēma zviedri un tā ar karaļa svētību pārgāja zviedru ģenerāļa G. Horna īpašumā (līdz pat 1682.g. muižu redukcijai, ko realizēja Zviedrijas valdība). Ziemeļu kara laikā 1702.gadā Alūksni aplenca Borisa Šeremetjeva komandētais krievu karaspēks. Zviedru armijas komandants Flovians Filo fon Tilams pieņēma lēmumu kapitulēt, kamēr kapteinis Vulfs un junkurs Gotlībs uzspridzināja pils pulverpagrabus. Pēc Ziemeļu kara notikumiem drupās pārvērstā pils vairs netika atjaunota un Marienburga zaudēja savu stratēģisko nozīmi. Attēlā redzamā Alūksnes luterāņu baznīca no 1781. līdz 1788.gados Rīgas būvmeistara Kristofa Hāberlenda (Haberland) vadībā.

Oriģināla turētājs (*):

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:

Mākslas un mūzikas centrs. Mākslas krājums

Oriģināla novietojuma kods:

IAt/77(L)

Pieder kolekcijai:

Skatu, mākslas, portretu un apsveikumu atklātnes (Kolekcija)

Pieder kolekcijai:

Attēli (Kolekcija)

ALEPH ID:

LNC04-001249192

Izveidošanas datums:

29.08.2013

Labošanas datums:

12.06.2025

APLIS autortiesību statuss:

Nav definēts APLIS autortiesību statuss

APLIS piekļuves tiesības:

Nav definētas APLIS piekļuves tiesības

APLIS tiesību paziņojums:

Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums

Bloķēts:

Nē

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/43678
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Tehniskās datnes

Arhīvdatnes