Nosaukums:

Маріенбургъ - Aluksne [attēls]

Izdevējs:

Alūksne : R. Kelle

Oriģināla radīšanas datums:

[19--]

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums:

Маріенбургъ - Aluksne [attēls]

Izdevējs:

Alūksne : R. Kelle

Oriģināla radīšanas datums:

[19--]

Fiziskais raksturojums:

1 atklātne

Fiziskais raksturojums:

fototipija

Fiziskais raksturojums:

8,8 x 13,9 cm

Fiziskais datu nesējs:

Papīrs

Temats:

Fotogrāfija, panorāmas

Temats:

Atklātnes

Temats:

Alūksne (Alūksnes novads, Latvija)

Vispārīgās piezīmes:

Alūksne pirmo reizi ir minēta 1285.gadā Pleskavas hronikā. 1342.gadā šeit Livonijas ordenis uzcēla savu mūra pili. Nocietinātā kalpoja kā varenākais cietoksnis ordeņa valdījumu austrumu daļā; ap to veidojās miests un attīstījās tirdzniecība, darbojās vairāki krogi, uzcēla arī pirmo koka baznīcu (gāja bojā Polijas-Zviedrijas kara laikā). Laika gaitā Alūksne ir vairākārt nonākusi dažādu valstu pakļautībā. Livonijas kara laikā 1560.gadā pili sagrāba Ivana Bargā karaspēki, taču saskaņā ar Zapoļskas Janas miera līgumu, bija spiests to nodot poļiem. No 1582. līdz 1597.gadam Alūksne bija poļu varā. 1600.g. miestu un pili iekaroja zviedru karaspēks, bet jau pēc gada poļu karaspēks Zamoiska vadībā pili atkaroja. 1625.g. Alūksnes pili aplenca un ieņēma zviedri Bjernbergas grāfa Gustava Horna vadībā. 1658.g. pēc aplenkuma pili un miestu pārņēma cara Alekseja karaspēks. 1661.g., sakarā ar Kardisas miera līgumu, Alūksni pārņēma zviedri. Ziemeļu kara laikā 1702.gadā Alūksni aplenca Borisa Šeremetjeva komandētais krievu karaspēks. Zvieru armijas komandants Flovians Filo fon Tilams pieņēma lēmumu kapitulēt, kamēr kapteinis Vulfs un junkurs Gotlībs uzspridzināja pils pulverpagrabus (tādēļ krievu karaspēks esot aiz niknuma iznīcinājis visu miestu). Pēc Ziemeļu kara Marienburga zaudēja savu stratēģisko nozīmi. Alūksnes uzplaukums sākās ap 1860.gadu, kad muižas īpašnieks atvēlēja zemi nopostītā miesta atjaunošanai un tas kļuva par tirdzniecības centru. Attēlā redzamais baznīcas tornis ar nelielajiem sīpolveida kupoliem pieder 1895.gadā eklektiskajā stilā celtajai Alūksnes Sv. Trijādības pareizticīgo baznīcai. 1903. gadā atklāja Valkas - Alūksnes - Vecgulbenes - Pļaviņu šaursliežu dzelzceļu, kur Alūksne bija viena no lielākajām stacijām. Alūksnes pilsētas centrs tika intensīvi apbūvēts līdz I pasaules karam.

Vispārīgās piezīmes:

1918.gada 10.decembrī Alūksnē nodibinājās lielinieku vara. Brīvības cīņu laikā (1918.-1920.g.) Alūksnes apkārtnē notika Latvijas armijas un vienību cīņas ar sarkanarmiešu karaspēka daļām, kā arī ar lielinieku bandām. Pēc I pasaules kara Alūksne izauga par lielāko Valkas apriņķa pilsētu un bija svarīgs ekonomiskās, kultūras, izglītības un sabiedriskās dzīves centrs Malienā. 1940.gada ugunsgrēkā lielākā daļa pilsētas centra gāja bojā; atjaunošana sākās pēc II pasaules kara, kad tā attīstījās kā tipiska provinces pilsēta.

Oriģināla turētājs:

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:

Mākslas un mūzikas centrs. Mākslas krājums

Oriģināla novietojuma kods:

IAt/77(L)

Pieder kolekcijai:

Skatu, mākslas, portretu un apsveikumu atklātnes (Kolekcija)

Pieder kolekcijai:

Attēli (Kolekcija)

Valoda:

krievu

Valoda:

latviešu

ALEPH ID:

NBA04-000011544

Izveidošanas datums:

29.08.2013

Labošanas datums:

30.03.2023

APLIS autortiesību statuss:

Nav definēts APLIS autortiesību statuss

APLIS piekļuves tiesības:

Nav definētas APLIS piekļuves tiesības

APLIS tiesību paziņojums:

Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/43686
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Arhīvdatnes