LV | EN
Nosaukums:
Koknese. Pērses tilts. [attēls]. [Pilsdrupas]
Autors:
Liepiņš, V. [ZL]
Izdevējs:
[Koknese : b.i.]
Oriģināla radīšanas datums:
[193-]
Resursa virstips:
Attēls
Resursa tips:
Atklātne


Metadati

Nosaukums:
Koknese. Pērses tilts. [attēls]. [Pilsdrupas]
Autors:
Liepiņš, V. [ZL]
Izdevējs:
[Koknese : b.i.]
Oriģināla radīšanas datums:
[193-]
Fiziskais raksturojums:
1 atklātne
Fiziskais raksturojums:
fotogrāfija
Fiziskais raksturojums:
8,9 x 13,9 cm
Fiziskais datu nesējs:
Papīrs
Temats:
Pilis
Temats:
Tilti
Temats:
Atklātnes
Temats:
Kokneses pagasts (Aizkraukles novads, Latvija)
Vispārīgās piezīmes:
Valsts nozīmes kultūras piemineklis Kokneses pils bijusi Rīgas bīskapa, arhibīskapa un vasaļu pils. Pils celta uz senākā latgaļu pilskalna 13.gs. sākumā, kad tur valdīja Vesceke. Vesceke pats nodedzināja savu pili, kad uzbruka vāciešiem un devās prom uz Krievzemi. 1209.gadā bīskaps Alberts lika Kokneses nocietinājumus atjaunot, rezultātā uzceļot varenu pili. 1255.gadā pāvests Aleksandrs IV apstiprināja Koknesi kā arhibīskapam piederošu pili. Pilij bija vairāki lēņa turētāji. 13.gadsimtā pie pils sāka veidoties pilsapmetne, kurai 1277.gadā tiek apstiprinātas pilsētas privilēģijas. Kopš 1397.gada arhibīskaps Johans V no Valenrodes paturēja visu pili tikai sev. Kokneses pils kļuva par vienu no arhibīskapa galma pilīm, kurā viņš ar savu galmu uzturējās vasarās. 15.gadsimtā arhibīskaps pilī veica pārbūves darbus, uzcēla torni - t.s. Garo Heningu. Kad sabruka Livonijas valsts, Koknese ar tās pili nonāca Polijas pakļautībā. 17.gadsimtā pili vairākkārt iekaroja gan zviedri, gan poļi. Zviedri Koknesē valdīja līdz 1656.gadam, kad tos padzina krievu karaspēki, kuri sāka tur ierīkot eksportpreču centrālās noliktavas. Tomēr jau 1661.gadā Koknesē atkal valda zviedri. 17.gs. otrajā pusē daudzo karu rezultātā Koknese panīka. 1701.gadā pēc Spilves kaujas tika uzspridzināti abi Kokneses pils rietuma torņi. Kopš šā laika pils vairs netiek apdzīvota. Kopš 19.gadsimta beigām - 20.gadsimta sākuma Kokneses pilsdrupas kļuva par vienu no populārākajiem tūrisma objektiem Latvijā. Pēc tam, kad tika uzpludināta HES ūdenskrātuve, ūdens līmenis pacēlās līdz pils pamatiem, tādēļ un 20.gadsimta 90.gadu beigās tika veikti pils pamatu stiprināšanas darbi. Vienlaicīgi notika pils virsējo mūra daļu atrakšana un konservēšana. Attēlā redzams arī 1935.gadā celtais 40 m garais tilts pār Pērses upi, tas tika uzspridzināts Pļaviņu HES izveidē.
Oriģināla turētājs:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Mākslas un mūzikas centrs. Mākslas krājums
Oriģināla novietojuma kods:
IAt/77(L)
Pieder kolekcijai:
Skatu, mākslas, portretu un apsveikumu atklātnes (Kolekcija)
Pieder kolekcijai:
Attēli (Kolekcija)
ALEPH ID:
NBA04-000012258
Izveidošanas datums:
29.08.2013
Labošanas datums:
30.03.2023
APLIS autortiesību statuss:
Nav definēts APLIS autortiesību statuss
APLIS piekļuves tiesības:
Nav definētas APLIS piekļuves tiesības
APLIS tiesību paziņojums:
Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums
APLIS piekļuves paziņojums:
Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums
Resursa virstips:
Attēls
Resursa tips:
Atklātne
URI:
https://dom.lndb.lv/data/obj/44132
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Nosaukums Apraksts Izmērs Hash Piekļuves statuss
1. l_001_nba04-12258_001_a.jpg 146.13 KB af8be11f66c89d5a88ffb7bdd9403fcf Lejupielādēt Atvērt

Arhīvdatnes

Nosaukums Apraksts Izmērs Hash
1. l_001_nba04-12258_001_a.tif 19.75 MB 9176961497b294d69fe13b6cb81a88df

Lūdzu uzgaidiet