- Nosaukums:
- Kokneses pilsdrupas [attēls]
- Izdevējs:
- Jēkabpils : izd. marka AK
- Oriģināla radīšanas datums:
- [193-]
- Resursa virstips:
- Attēls
- Resursa tips:
- Atklātne
Metadati
- Nosaukums:
- Kokneses pilsdrupas [attēls]
- Izdevējs:
- Jēkabpils : izd. marka AK
- Oriģināla radīšanas datums:
- [193-]
- Fiziskais raksturojums:
- 1 atklātne
- Fiziskais raksturojums:
- fotogrāfija
- Fiziskais raksturojums:
- 8,8 x 13,8 cm
- Fiziskais datu nesējs:
- Papīrs
- Temats:
- Pilis
- Temats:
- Atklātnes
- Temats:
- Koknese (Aizkraukles novads, Latvija)
- Vispārīgās piezīmes:
- Valsts nozīmes kultūras piemineklis Kokneses pils bijusi Rīgas bīskapa, arhibīskapa un vasaļu pils. Pils celta uz senākā latgaļu pilskalna 13. gs. sākumā, kad tur valdīja Vesceke. Vesceke pats nodedzināja savu pili, kad uzbruka vāciešiem un devās prom uz Krievzemi. 1209. gadā bīskaps Alberts lika Kokneses nocietinājumus atjaunot, rezultātā uzceļot varenu pili. 1255. gadā pāvests Aleksandrs IV apstiprināja Koknesi kā arhibīskapam piederošu pili. Pilij bija vairāki lēņa turētāji. 13. gadsimtā pie pils sāka veidoties pilsapmetne, kurai 1277. gadā tiek apstiprinātas pilsētas privilēģijas. Kopš 1397. gadā arhibīskaps Johans V no Valenrodes paturēja visu pili tikai sev. Koknese pils kļuva par vienu no arhibīskapa galma pilīm, kurā viņš ar savu galmu uzturējās vasarās. 15. gadsimtā arhibīskaps pilī veica pārbūves darbus, uzcēla torni - t.s. Garo Heningu. Kad sabruka Livonijas valsts, Koknese ar tās pili nonāca Polijas pakļautībā. 17. gadsimtā pili vairākkārt iekaroja gan zviedri, gan poļi. Zviedri Koknesē valdīja līdz 1656. gadam, kad tos padzina krievu karaspēki, kuri sāka tur ierīkot eksportpreču centrālās noliktavas. Tomēr jau 1661. gadā Koknesē atkal valda zviedri. 17. gs. otrajā pusē daudzo karu rezultātā Koknese panīka. 1701. gadā pēc Spilves kaujas tika uzspridzināti abi Kokneses pils rietuma torņi. Kopš šā laika pils vairs netiek apdzīvota. Kopš 19. gadsimta beigām - 20. gadsimta sākuma Kokneses pilsdrupas kļuva par vienu no populārākajiem tūrisma objektiem Latvijā. Pēc tam, kad tika uzpludināta HES ūdenskrātuve, ūdens līmenis pacēlās līdz pils pamatiem, tādēļ un 20. gadsimta 90. gadu beigās tika veikti pils pamatu stiprināšanas darbi. Vienlaicīgi notika pils virsējo mūra daļu atrakšana un konservēšana.
- Oriģināla turētājs:
- Latvijas Nacionālā bibliotēka
- Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
- Mākslas un mūzikas centrs. Mākslas krājums
- Oriģināla novietojuma kods:
- IAt/77(L)
- Pieder kolekcijai:
- Skatu, mākslas, portretu un apsveikumu atklātnes (Kolekcija)
- Pieder kolekcijai:
- Attēli (Kolekcija)
- ALEPH ID:
- NBA04-000014510
- Izveidošanas datums:
- 29.08.2013
- Labošanas datums:
- 30.03.2023
- APLIS autortiesību statuss:
- Nav definēts APLIS autortiesību statuss
- APLIS piekļuves tiesības:
- Nav definētas APLIS piekļuves tiesības
- APLIS tiesību paziņojums:
- Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums
- APLIS piekļuves paziņojums:
- Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums
- Resursa virstips:
- Attēls
- Resursa tips:
- Atklātne
- URI:
-
https://dom.lndb.lv/data/obj/45412
RDF dati | XML dati
Pieejamās datnes
| Nosaukums | Apraksts | Izmērs | Hash | Piekļuves statuss | |
|---|---|---|---|---|---|
| 1. | l_001_nba04-14510_001_a.jpg | 132.31 KB | d2fa3060e9d909a0f3a44a7115581c02 | Lejupielādēt Atvērt | |
| 2. | l_001_nba04-14510_002_a.jpg | 112.51 KB | 6a3bd99baa7d05f63a34ee09423faa6c | Lejupielādēt Atvērt |
Arhīvdatnes
| Nosaukums | Apraksts | Izmērs | Hash | |
|---|---|---|---|---|
| 1. | l_001_nba04-14510_001_a.tif | 20.35 MB | 75da57f9f38a9af8ac2793db5ff64266 | |
| 2. | l_001_nba04-14510_002_a.tif | 5.01 MB | 99d01475efdfa7bfe5a3a0fba313cf05 |
Lūdzu uzgaidiet