LV | EN
Nosaukums:
Gruss aus Smilten [attēls]
Izdevējs:
[B.v. : b.i.]
Oriģināla radīšanas datums:
1900
Resursa virstips:
Attēls
Resursa tips:
Atklātne


Metadati

Nosaukums:
Gruss aus Smilten [attēls]
Alternatīvais nosaukums:
Sveiciens no Smiltenes
Izdevējs:
[B.v. : b.i.]
Oriģināla radīšanas datums:
1900
Fiziskais raksturojums:
1 atklātne
Fiziskais raksturojums:
fototipija
Fiziskais raksturojums:
8,6 x 13,8 cm
Fiziskais datu nesējs:
Papīrs
Temats:
Pilsētas
Temats:
Baznīcu ēkas
Temats:
Atklātnes
Temats:
Smiltene (Smiltenes novads, Latvija)
Vispārīgās piezīmes:
Vēstures avotos Smiltenes vārds pirmo reizi minēts 1427. gadā. Pie vācu bruņinieku celtās pils bija izveidojusies prāva apmetne – Smiltenes ciems. 16.-18.gadsimtu karos Smiltene tika nopostīta. Straujš pilsētas uzplaukums sākās 19. gadsimta beigās, kad Smiltenes muižas īpašnieks kņazs Līvens sadalīja zemi gruntsgabalos un iznomāja tos mūža rentē. Līdz Pirmajam pasaules karam Smiltenē uzcēla pirmo hidroelektrostaciju Baltijā (1913) un atklāja šaursliežu dzelzceļa līniju Smiltene – Valmiera – Ainaži (1911). Pilsētas izaugsme turpinājās Latvijas Republikas laikā, īpaši pēc pilsētas tiesību piešķiršanas 1920. gadā. Pilsētā bija tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumi (dzirnavas, pienotava, kokzāģētavas). 1935. gadā bija 410 dzīvojamās mājas, no tām 51 mūra. Otrā pasaules kara beigās (1944. gada septembrī) ugunsgrēkā gāja bojā pilsētas centrālā daļa. Tālumā redzams Smiltenes evaņģēliski luteriskās baznīcas tornis. Pirmā koka baznīca bijusi bruņinieku pils centrā. 1702. gadā krievu karaspēks baznīcu nodedzināja un zvanu aizveda uz Pleskavu. Tagadējā baznīcas ēka pārbūvēta 1859. gadā. Tā ir vienīgā krusta veidā celtā baznīca Latvijā. Logi ir gotu stilā, iekšpusi rotā izcili kokgriezumi un baznīcas augšējās sienās viscaur vijas latvju raksti. Ērģeles būvējuši Racmanis un Rollers. Tām ir 20 balsu un izmaksājušas 3400 zelta rubļu. Ernsta fon Lipharda altārgleznu "Kristus augšāmcelšanās" baznīcai dāvājusi toreizējā Smiltenes muižas īpašnieka Bandava kundze. 1896. gadā to atjaunojis J. Rozentāls. Baznīcas pulkstenis ir bijušā Latvijas valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa dāvana. Baznīca ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Oriģināla turētājs:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Mākslas un mūzikas centrs. Mākslas krājums
Oriģināla novietojuma kods:
IAt/77 (L)
Pieder kolekcijai:
Skatu, mākslas, portretu un apsveikumu atklātnes (Kolekcija)
Pieder kolekcijai:
Attēli (Kolekcija)
ALEPH ID:
NBA04-000024272
Izveidošanas datums:
29.08.2013
Labošanas datums:
30.03.2023
APLIS autortiesību statuss:
Nav definēts APLIS autortiesību statuss
APLIS piekļuves tiesības:
Nav definētas APLIS piekļuves tiesības
APLIS tiesību paziņojums:
Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums
APLIS piekļuves paziņojums:
Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums
Resursa virstips:
Attēls
Resursa tips:
Atklātne
URI:
https://dom.lndb.lv/data/obj/47658
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Nosaukums Apraksts Izmērs Hash Piekļuves statuss
1. l_001_nba04-24272_001_a.jpg 104.43 KB d97211615ca199599fa97e169b55fd87 Lejupielādēt Atvērt
2. l_001_nba04-24272_002_a.jpg 101.51 KB c9a1574f9bdaf75a829483807759e274 Lejupielādēt Atvērt

Arhīvdatnes

Nosaukums Apraksts Izmērs Hash
1. l_001_nba04-24272_001_a.tif 8.66 MB ed6c9da98062cab74346acdfff2671dc
2. l_001_nba04-24272_002_a.tif 4.88 MB b3ea5f7ebc71cb01fcef252e57cb0479

Lūdzu uzgaidiet