Nosaukums:

Krāslavas Katoļu baznica : Krāslavas Svētā Ludvika Romas katoļu baznīca [attēls]

Izdevējs:

[B.v. : b.i.]

Oriģināla radīšanas datums:

[192-]

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums:

Krāslavas Katoļu baznica : Krāslavas Svētā Ludvika Romas katoļu baznīca [attēls]

Izdevējs:

[B.v. : b.i.]

Oriģināla radīšanas datums:

[192-]

Fiziskais raksturojums:

1 atklātne

Fiziskais raksturojums:

fotogrāfija

Fiziskais raksturojums:

8,7 x 13,5 cm

Fiziskais datu nesējs:

Papīrs

Temats:

Krāslavas Svētā Ludvika Romas katoļu baznīca (Latvija)

Temats:

Baznīcu ēkas

Temats:

Atklātnes

Temats:

Krāslava (Krāslavas novads, Latvija)

Vispārīgās piezīmes:

Valsts nozīmes kultūras piemineklis Krāslavas Svētā Ludvika Romas katoļu baznīca ir celta no 1755. līdz 1767. gadam pēc itāliešu arhitekta A. Parako projekta. Jāatzīmē, ka projekts netika īstenots pilnībā - netika uzcelti divi torņi, kas bija paredzēti sākotnējā projektā un līdz pat 1830. gadam baznīcas ēkas aizmugurējā siena un sānu daļas garensienas netika apmestas, bet kāpnes pilnīgi pabeidza būvēt 1832. gadā. Krāslavas baznīcas celtniecība savā laikā ietilpusi Plāteru dzimtas vērienīgajā programmā, kas saistīta ar novada garīgās un laicīgās kultūras dzīves koncentrēšanu ap dzimtas galveno mājvietu – Krāslavu. Jaunceļamā baznīca tika iecerēta kā Inflantijas bīskapa rezidence, bet, sakarā ar Latgales pievienošanu Krievijai 1772. gadā, tas netika īstenots. Pēc tam, kad Krāslavas grāfu Plāteru dzimta izlūdzās Pāvestu Piju VI no Svētā Laurencija katakombām izņemt Svētā Donata mocekļa relikvijas, tās tika atvestas uz Krāslavu un 1778. gadā tās novietoja grāfu Plāteru pils kapelā. Baznīcu uzcēla baroka stilā, 42 m garu, 26 m platu un 22 m augstu ar ļoti plašu presbiteriju, kas bija domāts bīskapa svinīgajiem dievkalpojumiem. Bija paredzēts, ka pie bīskapa rezidēs kapituls, tāpēc pie presbiterija sienām vienā un otrā pusē tika novietoti ozolkoka krēsli. Baznīcu Otrā pasaules kara laikā atkāpjoties aizdedzināja sarkanā armija - izdega Svētā Donata altāris un ērģeles, taču, pateicoties draudzes locekļiem, liekāki postījumi netika nodarīti.5

Oriģināla turētājs (*):

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:

Mākslas un mūzikas centrs. Mākslas krājums

Oriģināla novietojuma kods:

IAt/77(L)

Pieder kolekcijai:

Skatu, mākslas, portretu un apsveikumu atklātnes (Kolekcija)

Pieder kolekcijai:

Attēli (Kolekcija)

Valoda:

latviešu

ALEPH ID:

NBA04-000025744

Izveidošanas datums:

29.08.2013

Labošanas datums:

30.03.2023

APLIS autortiesību statuss:

Nav definēts APLIS autortiesību statuss

APLIS piekļuves tiesības:

Nav definētas APLIS piekļuves tiesības

APLIS tiesību paziņojums:

Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/47894
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Arhīvdatnes