Nosaukums:

Krāslava [attēls]

Izdevējs:

[B.v. : b.i.]

Oriģināla radīšanas datums:

[192-]

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums:

Krāslava [attēls]

Izdevējs:

[B.v. : b.i.]

Oriģināla radīšanas datums:

[192-]

Fiziskais raksturojums:

1 atklātne

Fiziskais raksturojums:

fotogrāfija

Fiziskais raksturojums:

8,7 x 13,7 cm

Fiziskais datu nesējs:

Papīrs

Temats:

Krāslava (Latvija) -- Celtnes, būves utt

Temats:

Pilsētas

Temats:

Atklātnes

Temats:

Krāslava (Krāslavas novads, Latvija)

Vispārīgās piezīmes:

Apdzīvotība Krāslavas rajonā veidojās jau 3. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras, par to liecina atradumi neolīta laikmeta apmetnes vietā pie Adamovas, bet vēlākā perioda dzelzs laikmeta senkapi – Adamovā, Cimoškos, Aišpuros, Punduros un citās vietās. Neolīta beigās (2. gadu tūkstotis p. m. ē.) somugru cilšu vietā šajā teritorijā jau dzīvojuši balti, no kuriem 8. gadsimtā pēc Kristus izdalījušies latgaļi. Novads bijis biezi apdzīvots, par ko liecina vairāk nekā 36 pilskalni (8 ar apmetnēm) un 64 kapulauki, 12 apmetnes. Ekonomikas un kultūras attīstību sekmēja Daugavas tirdzniecības ceļš. Ap 12. gadsimtu novads ietilpa latgaļu Jersikas valstī. Pēc vācu krustnešu iebrukuma 13. gadsimtā Krāslava tika iekļauta Livonijas ordeņa komturijā. Vēstures avotos pirmoreiz Krāslava minēta 14. gadsimtā, kad pie Daugavas tirdzniecības ceļa tika izveidota nocietināta Livonijas ordeņa preču noliktava. No 1558. gada Krāslava bija ordeņa lēņa muiža, kura bieži mainīja savus īpašniekus. No 1562. gada novads ietilpa Pārdaugavas hercogistē, pēc Polijas–Zviedrijas kara (1600–1629) Krāslava un viss novads tika iekļauts Inflantijā. Krāslavas kā apdzīvotas vietas attīstības pirmsākumi saistāmi ar grāfa Ludvigu Plāteru, kurš 1729. gadā ieguva Krāslavu savā īpašumā. Šajā pašā gadā Krāslavu apstiprināja par miestu - te atradās 47 ēkas, no kurām tikai dažas bija mūra. Plāteru dzimta gandrīz divus gadsimtus noteica pilsētas ekonomisko un garīgo dzīvi. Pēc Polijas pirmās sadalīšanas 1772. gadā Krāslava kopā ar visu Latgali pēc Katrīnas II 1773. gada rīkojuma kā Daugavas province tika iekļauta Pleskavas guberņā. Pēc tam, kad 1778. gadā Krāslavu mantoja Augusts Hironims Hiacints Plāters (1750–1803), šeit tika izveidots teātris, 1789. gadā tika uzcelta slimnīca un sieviešu klosteris.

Oriģināla turētājs (*):

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:

Mākslas un mūzikas centrs. Mākslas krājums

Oriģināla novietojuma kods:

IAt/77(L)

Pieder kolekcijai:

Skatu, mākslas, portretu un apsveikumu atklātnes (Kolekcija)

Pieder kolekcijai:

Attēli (Kolekcija)

Valoda:

latviešu

ALEPH ID:

NBA04-000025747

Izveidošanas datums:

29.08.2013

Labošanas datums:

30.03.2023

APLIS autortiesību statuss:

Nav definēts APLIS autortiesību statuss

APLIS piekļuves tiesības:

Nav definētas APLIS piekļuves tiesības

APLIS tiesību paziņojums:

Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/47897
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Arhīvdatnes