Nosaukums (latviešu):

Якобштадтъ Jacobstadt

Autors:

Nav autora

Izdevējs:

Izdošanas vieta nav zināma : izdevējs nav zināms

Oriģināla radīšanas datums:

[19--]

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums (latviešu):

Якобштадтъ Jacobstadt

Alternatīvais nosaukums (latviešu):

Jēkabpils

Alternatīvais nosaukums (latviešu):

Jēkabštate. Lielā iela

Alternatīvais nosaukums (latviešu):

Jēkabpils. Brīvības iela

Autors:

Nav autora

Izdevējs:

Izdošanas vieta nav zināma : izdevējs nav zināms

Oriģināla radīšanas datums:

[19--]

Fiziskais raksturojums (latviešu):

1 atklātne : krāsaina fototipija ; 8,7 x 13,8 cm

Fiziskais datu nesējs:

Papīrs

Vispārīgās piezīmes (latviešu):

Autori, līdzradītāji: fotogrāfs nezināms.

Vispārīgās piezīmes (latviešu):

Ēku apbūve daļēji saglabājusies. Redzama Jēkabpils Svētā Miķeļa evaņģēliski luteriskā baznīca ielas labajā pusē, tālumā Miertiesas un Apriņķa skolas nami, kā arī Uniātu baznīca. Iela, kas sākotnēji saucās Lielā iela un bija galvenā pilsētas iela, ar pieguļošo teritoriju bija hercoga īpašums. Tā sāka veidoties pilsētas dibināšanas laikā - 17. gadsimtā, vienlaikus ar pašreizējā Vecpilsētas laukuma un tam pieguļošā kvartāla (pašreizējās Brīvības, Viestura, Pasta un Katoļu ielas) rašanos. Sākotnēji iela un apkārtējā teritorija tika izmantota saistībā ar ostas darbību, kurai preces piegādāja Biržu manufaktūra un citi uzņēmumi, savukārt, ar ko saistījās ceļu struktūras izveide 17. gadsimtā. Sākotnēji ielā atradās tikai nelieli koka namiņi, bet 19. gadsimta vidū Brīvības ielā sāka parādīties pirmie ķieģeļu nami. Gadsimta beigās daudzi bagātie jēkabpilieši būvēja ķieģeļu mājas, īpaši eklektikas stilā. Iela tika bruģēta pēc 1865. gada, kad tika nodibināta īpaša ielu bruģēšanas komisija. 1878. gada 18. jūnijā pilsētā izcēlās ugunsgrēks, kā rezultātā tika iznīcinātas 300 no aptuveni 460 ēku jeb divas trešdaļas pilsētas. Pēc šī notikuma Lielā iela bija nopostīta un par Lielo ielu sāka saukt līdz šim otru nozīmīgāko pilsētas ielu — Mazo ielu (tagad Pasta iela). 20. gadsimta sākumā nami Brīvības ielā, īpaši laukuma tuvumā tiek uzcelti no jauna vai pārbūvēti, iela atgūst Lielās ielas nosaukumu. 1936. gadā Lielā iela tiek pārdēvēta par Brīvības ielu. 1950. gados iela tiek pārdēvēta par Ļeņina ielu. Atgūstot valstij neatkarību, ielai tika atgriezts vēsturiskais Brīvības ielas nosaukums.

Oriģināla turētājs (*):

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:

Mākslas un mūzikas centrs. Mākslas krājums

Oriģināla novietojuma kods:

IAt/77 (L)

Pieder kolekcijai:

Skatu, mākslas, portretu un apsveikumu atklātnes (Kolekcija)

ALEPH ID:

LNC04-001250880

Valoda:

krievu

Izveidošanas datums:

19.07.2019

Labošanas datums:

21.04.2026

APLIS autortiesību statuss:

Nav definēts APLIS autortiesību statuss

APLIS piekļuves tiesības:

Nav definētas APLIS piekļuves tiesības

APLIS tiesību paziņojums:

Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums

Bloķēts:

Nē

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/762628
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Tehniskās datnes

Arhīvdatnes