Nosaukums (latviešu):

Ķemeri. Luter. baznīca

Autors:

Nav autora

Izdevējs:

Rīga : Fotobrom

Oriģināla radīšanas datums:

[193-]

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums (latviešu):

Ķemeri. Luter. baznīca

Alternatīvais nosaukums (latviešu):

Ķemeru luterāņu baznīca

Autors:

Nav autora

Izdevējs:

Rīga : Fotobrom

Oriģināla radīšanas datums:

[193-]

Fiziskais raksturojums (latviešu):

1 atklātne : fotogrāfija ; 13,4 x 8,4 cm

Fiziskais datu nesējs:

Papīrs

Vispārīgās piezīmes (latviešu):

Autori, līdzradītāji: fotogrāfs Krišjānis Vīburs.

Vispārīgās piezīmes (latviešu):

Ķemeru evaņģēliski luteriskā baznīca 1897.gadā bija pirmā mūra ēka Ķemeru kūrortā. Doma par baznīcas celtniecību bija radusies jau agrāk. Bet Krievijas cars atļāva celt luterāņu dievnamu tikai 1895. gadā. Pirms tam – 1891. gadā, lūgums par luterāņu baznīcas celtniecību noraidīts, jo Ķemeros nebija pareizticīgo baznīcas. 1893. gadā no koka tika uzcelta Sv. Pētera Pāvila pareizticīgo baznīca. Arī katoļu Sv. Jāņa Kristītāja baznīca, kura iesvētīta 1898. gadā, bija no koka. Ķemeru luterāņu baznīca tika celta pēc inženiera Heinriha Šēla projekta. Būvdarbus vadīja Ķemeru sēravotu iestādes vadītājs Dr. F. fon. Bergs un R. Polmanis. Ar viņu gādību tās būve galīgi nobeigta 1898. gadā. Ķemeru evaņģēliski luteriskā baznīca iesvētīta 1897. gada 2. jūnijā (pēc vecā stila). Pirmā pasaules kara laikā Ķemeri bija kaujas līnijā; krievu karaspēks 1915. gadā Ķemerus nodedzināja, uzspridzināja dziedniecības iestādi. Ir domājams, ka kara laikā arī pazuda vai tika iznīcināta pirmā altārglezna – Rūdolfa fon Mēlena glezna „Kristus svētī”. Pēc tam altārgleznas vietā uz tumši zila fona bija uzzīmēts balts krusts. 1929 .gada 21. janvārī Ķemeru draudze kļuva patstāvīga, bet mācītājs bija kopīgs ar Slokas draudzi. Tolaik tā bija vismazākā draudze iecirknī. Otrā pasaules kara laikā cietusi arī baznīca – to tika skārušas trīs bumbas (šrapneļu pēdas bija vērojamas baznīcas grīdā, altāra telpā un tornī). 1950. gada Ziemassvētkos baznīcā pirmo reizi pēc kara dievnamā iedegta elektriskā gaisma. 1950. gada 25. decembrī atklāta altāra glezna „Jēzus pie Betezdas dīķa” (Jņ. 5:1-9), ko jau 1943. gadā izgatavojis mākslinieks Indriķis Zeberiņš.

Oriģināla turētājs (*):

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:

Mākslas un mūzikas centrs. Mākslas krājums

Oriģināla novietojuma kods:

IAt/77 (L)

Izcelsme:

Dāvinātājs: Sandra Vaitkaite

Pieder kolekcijai:

Skatu, mākslas, portretu un apsveikumu atklātnes (Kolekcija)

ALEPH ID:

LNC04-001251051

Valoda:

latviešu

Izveidošanas datums:

19.07.2019

Labošanas datums:

21.04.2026

APLIS autortiesību statuss:

Nav definēts APLIS autortiesību statuss

APLIS piekļuves tiesības:

Nav definētas APLIS piekļuves tiesības

APLIS tiesību paziņojums:

Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums

Bloķēts:

Nē

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/762999
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Tehniskās datnes

Arhīvdatnes