Nosaukums (latviešu):

Osvalds Ūršteins

Autors:

Nav autora

Izdevējs:

Rīga : Izd. marka EmB

Oriģināla radīšanas datums:

[193-]

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums (latviešu):

Osvalds Ūršteins

Alternatīvais nosaukums (latviešu):

Osvalds Uršteins

Autors:

Nav autora

Izdevējs:

Rīga : Izd. marka EmB

Oriģināla radīšanas datums:

[193-]

Fiziskais raksturojums (latviešu):

1 atklātne : fotogrāfija ; 13,8 x 9 cm

Fiziskais datu nesējs:

Papīrs

Vispārīgās piezīmes (latviešu):

Aktiera Osvalda Uršteina (1910-1980) portrets. Mācījies E. Feldmaņa teātra kursos, 1930. gadā vēl mācību laikā ticis angažēts zēnu un jaunekļu lomām Nacionālajā teātrī. Spēlējis galvenokārt raksturlomas - Brenci R. Balumaņa „Trīnes grēkos” (1934) un Rūdi „Skroderdienās Silmačos” (1935), Gatiņu Raiņa „Pūt, vējiņi !” (1935) u. c. Vienu sezonu dziedājis Nacionālajā operā galvenās lomas operetēs. Kā Kultūras fonda stipendiāts uzsāka studijas Varšavas Teātra institūtā, taču tās pārtrauca II Pasaules karš. 1938. gadā debitēja režijā, iestudējot V. Vārzica lugu „Fransisko Goija – ģēnijs bez tautas” Nacionālajā teātrī . Citas režijas - J. Švarca „Snip – snap – snurre” („Sniega karaliene”, 1939), F. Šillera „Dons Karloss” (1940). Laika periodā no 1940 līdz 1944. gadam iestudējis gan pirmo padomju propagandas lugu - Š. Gengela un O. Ļitovska lugu „Mans dēls” , gan A. Upīša „Ziņģu Ješkas uzvaru”, gan savu vērienīgāko iestudējumu - R. Blaumaņa „Skroderdienas Silmačos”; vācu laikā - V. Šekspīra „Divpadsmito nakti”, H. Ibsena „Tautas ienaidnieku”, Aspazijas „Zeltīti”, Ž. B. Moljēra „Tartifu”, Anšlava Eglīša „Par purna tiesu” u. c. II Pasaules kara beigās kopā ar lielu Nacionālā teātra darbinieku grupu devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Viens no Mērbekas latviešu teātra dibinātājiem Vācijā; par Mērbekas trupas augstāko virsotni kļūst O. Uršteina un Ē. Dajevska inscenējums V. Šekspīra „Divpadsmitā nakts” (1946).

Vispārīgās piezīmes (latviešu):

1949. gadā Osvalds Uršteins devās uz ASV, kur ilgus gadus bija lielākā skatuves mākslas autoritāte trimdā. Lai arī O. Uršteins nāca no reālpolitiskās mākslas citadeles – Nacionālā teātra, Amerikā, lugas iestudējot, viņš tiecās pēc teatrālisma elementiem. Par Uršteina mērķi un filozofiju lugu iestudēšanā kļūst reālisma un teatrālisma saliedēšana, ko daļēji noteica O. Uršteina līdzās latviešu klasiskai iestudētās trimdas latviešu rakstītās oriģināllugas. 1950. gadā O. Uršteins lika pamatus Amerikas Latviešu teātra Ņujorkas ansamblim ar M. Zīverta lugas „Ķīnas vāze” iestudējumu. Ņujorkas ansamblī darbojās līdz 1954. gadam, kad pārcēlās uz Vašingtonu. 1952. gadā Ņujorkā dibināja teātra studiju, kura darbojās līdz 1956. gadam. No 1954. gada līdz 1959. gadam strādāja „Amerikas balss” latviešu redakcijā (no 1956. gada Vācijā, Minhenē). Tieši „Amerikas balss” dēļ viņš bija vienīgais no trimdas aktieriem, kuru neaicināja atgriezties dzimtenē. 1960. gadā O. Uršteins izveidoja Vašingtonas teātra trupu, kur pirmizrādes piedzīvoja trimdas rakstnieka A. Eglīša „Omartija kundze”, „Jolanta Durbe”, „Bezkaunīgie veči”. (Dzene, Lilija, Ar zelta lāpu rokā, 1992: 35-40, 43-44 lpp) (Hausmanis, Viktors, Latviešu teātris ASV un Kanādā, 2008: 25, 49, 68-69, 93, 95, 118-119, 130, 147, 153, 156-157, 163, 182, 195-196, 571 lpp.)

Oriģināla turētājs (*):

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:

Mākslas un mūzikas centrs. Mākslas krājums

Oriģināla novietojuma kods:

IAt/77.041

Pieder kolekcijai:

Skatu, mākslas, portretu un apsveikumu atklātnes (Kolekcija)

ALEPH ID:

LNC04-001250187

Valoda:

latviešu

Izveidošanas datums:

24.07.2019

Labošanas datums:

21.04.2026

APLIS autortiesību statuss:

Nav definēts APLIS autortiesību statuss

APLIS piekļuves tiesības:

Nav definētas APLIS piekļuves tiesības

APLIS tiesību paziņojums:

Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums

Bloķēts:

Nē

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/763572
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Tehniskās datnes

Arhīvdatnes