Nosaukums (latviešu):

J. Skaidrīte. "Kamielis caur adatas aci" [Jūlija Skaidrīte F. Langera „Kamielis caur adatas aci”.]

Autors:

Nav autora

Izdevējs:

Izdošanas vieta nav zināma : izdevējs nav zināms

Oriģināla radīšanas datums:

[192-]

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums (latviešu):

J. Skaidrīte. "Kamielis caur adatas aci" [Jūlija Skaidrīte F. Langera „Kamielis caur adatas aci”.]

Alternatīvais nosaukums (latviešu):

[Jūlija Skaidrīte F. Langera „Kamielis caur adatas aci”.]

Autors:

Nav autora

Izdevējs:

Izdošanas vieta nav zināma : izdevējs nav zināms

Oriģināla radīšanas datums:

[192-]

Fiziskais raksturojums (latviešu):

1 atklātne : fotogrāfija ; 8,3 x 13,4 cm

Fiziskais datu nesējs:

Papīrs

Vispārīgās piezīmes (latviešu):

Jūlija Skaidrīte (īstajā vārdā Jūlija Birzgale, pirmais skatuves vārds Milda Skaidrīte, precējusies Vārtiņa, 1871-1942) Pirmā lielā un ilgus gadus vienīgā varoņlomu tēlotāja latviešu teātrī. Aktrises gaitas sākusi nejauši – pēc Ādolfa Alunāna uzaicinājuma piedalīties Jelgavas teātra izrādē „Kas tie tādi, kas dziedāja” (1889). Mācījusies pie Rīgas Vācu teātra aktrises L. Eibenas (1892-1896). Nepilnos desmit gados no šuvējas mācekles bez sistemātiskas skatuves izglītības izveidojusies par klasisko varoņu, karalieņu atveidotāju, aktrisi ar cēlu stāju, nosvērtām kustībām, dižciltīgu izturēšanos, kura spēja lauzt latviešu aktiermākslas vēsturisko ierobežotību un pacelties klasisku kaislību augstumos. Pirmā Džuljeta (tolaik – Jūlija) uz latviešu skatuves V. Šekspīra „Romeo un Džuljeta”, Gonerila V. Šekspīra „Karalī Līrā”, F. Šillera lēdija Milforde „Luīzē Millerē” utt. Viņa bija pirmā Anna Karēņina pirmajā latviešu teātra Ļ. Tolstoja „Annas Karēņinas” iestudējumā.

Vispārīgās piezīmes (latviešu):

Tāpat Jūlija Skaidrīte spēlējusi latviešu dramaturgu lugās - Asju Aspazijas „Vaidelotē”, Laimu „Zaudētajās tiesībās”, Matildi R. Blaumaņa „Pazudušajā dēlā”, Emīliju „Trīnes grēkos” utt. No 1889. gada Rīgas Latviešu teātra aktrise. Kopš 1908. gada – Jaunā Rīgas teātra aktrise. I Pasaules kara laiku pavadīja Rīgā, pēc tam Latvijas Nacionālā teātra aktrise, kur nācās pāriet uz citādu lomu kategoriju. Pēdējā lielā loma - lēdija Makbeta V. Šekspīra „Makbetā” (1927). 1932. gadā pensionēta. (Bērziņa L., Zeltiņa G., Latviešu teātra hronika 1909-1912, 1988: 21 lpp) (Gudriķe, Biruta, Pamatlicēji. Latviešu aktieru portreti, 1990: 63-64, 70-71, 72-73, 76, 78-79, 86 lpp)(Kundziņš, Kārlis, Latviešu teātra vēsture, 1. daļa , 1972, 65, 68, 231 lpp) (Latvijas Nacionālais teātris, 2004: 62-63 lpp.)

Oriģināla turētājs (*):

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:

Mākslas un mūzikas centrs. Mākslas krājums

Oriģināla novietojuma kods:

IAt/77.041

Pieder kolekcijai:

Skatu, mākslas, portretu un apsveikumu atklātnes (Kolekcija)

ALEPH ID:

LNC04-001250186

Valoda:

latviešu

Izveidošanas datums:

20.08.2019

Labošanas datums:

21.04.2026

APLIS autortiesību statuss:

Nav definēts APLIS autortiesību statuss

APLIS piekļuves tiesības:

Nav definētas APLIS piekļuves tiesības

APLIS tiesību paziņojums:

Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums

Bloķēts:

Nē

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/766978
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Tehniskās datnes

Arhīvdatnes