Autors aprakstījis daļu no savas un Austrālijas latviešu kultūras dzīves subjektīvajā skatījumā. Tā nav oficiāla vēsture, drīzāk vērojums no aizkulisēm. Atmiņās, ejot gadu pa gadam, var sastapt gan mūsu tautas, gan Austrālijas vēstures elementus, autora personiskās atmiņas un atziņas, cilvēku savstarpējās attiecības, trimdas latviešu kultūras vēsturi, un tas viss kopā veido krāšņu, kaleidoskopisku mozaīku, kas aptver četrdesmit četrus gadus ilgu laikaposmu svešatnē mītošo tautiešu dzīvē. Rakstnieka optimistiskais, viegla humora skartais skatījums uz dzīvi, kas palīdzējis viņam pārvarēt visgrūtākos dzīves brīžus, kā spožs pavediens vijas cauri visam darbam, veidojot to ne tikai par vienkāršu izziņas avotu, bet vienlaicīgi arī par saistošu lasāmvielu. "Zem Dienvidu Krusta, (1950–1994)" ir autora atmiņu triloģijas beidzamā daļa. Jau izdotas "Atskatīties, pasmaidīt (1930–1945)" un "Reiz UNRAS laikos, reiz IRO dienās (1945–1950)".