Nosaukums (latviešu):

Groteska latviešu modernisma novelē

Autors:

Edīte Matuseviča

Izdevējs:

Latvijas Kultūras akadēmija

Publicēšanas datums:

2016

Resursa virstips:

Teksts

Resursa tips:

Zinātnisks darbs/Teksts

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums (latviešu):

Groteska latviešu modernisma novelē

Zinātniskā darba tips:

Maģistra darbi

Autors:

Edīte Matuseviča

Izdevējs:

Latvijas Kultūras akadēmija

Publicēšanas datums:

2016

Valoda:

latviešu

Anotācija (latviešu):

Modernisms latviešu literatūrā ir sarežģīts temats, kas piedāvā daudzveidīgu problēmu loku. Ņemot vērā, ka straujas un pamatīgas pārmaiņas latviešu literatūras attīstībā, sekojot izmaiņām un jaunumiem Eiropas literatūrā, sākās tieši 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, ko varam uzskatīt arī par modernisma aizsākuma laiku, tad modernismu drīkstam uzskatīt par vienu no latviešu literatūras stūrakmeņiem. Latviešu literatūras vēsture pirms modernisma aptvēra vien apmēram gadsimtu, protams, paturot prātā ilgstošo mutvārdu, garīgās un audzinošās literatūras tradīciju. Tas nozīmē, ka modernismam latviešu literatūrā ir īpašas pazīmes, jo atšķirībā no vācu vai franču literatūras, tam nevarēja piemist izteikts radikālisms un dekonstrukcija, jo vēl nebija nostriprinājušās tradīcijas, pret kurām varētu vērsties. Būtiski arī, ka latviešu literatūrā modernisms netiecās sadalīties atsevišķos un nošķirtos virzienos, bet gan nozīmēja daļēju paradigmas maiņu un atsevišķu īpatnību ienākšanu rakstniecībā, tajā pašā laikā arī turpinot attītsepriekšējai literatūras tradīcijai.Taču modernisms ir mākslinieciskā sistēma, kas latviešu literatūrā dominējusi teju visa 20. gadsimta garumā par spīti tam, ka Padomju laikā modernisma attīstība un pētniecība tika kavēta. Zinātniskā darba galvenais pētnieciskais jautājums ir: Kā latviešu modernisma novelēs tiek izmantota groteska un kā tajās transformējas modernisma priekšstati par grotesku?

Anotācija (angļu):

The research „Grotesque in Latvian Modernist short-novel” focuses on the diverse and complex interpretations and theoretical approaches to the grotesque over centuries and the use of the grotesque in Latvian modernist short-novel. Modernism in Latvian literature still has not been researched thoroughly and the manifestations of the grotesque in Latvian literature have only been mentioned in separate articles. This research provides a new insight into Latvian modernism and its connection to the grotesque. The core understanding of the grotesque lies in the unresolved clash between laughter and horror. The grotesque mixes heterogenous elements and transgresses distinctions between different and incompatible categories. The use of the grotesque in art and literature has been transformed according to dominating aesthetical principles in each century. The first chapter of this research provides an insight of these historical transformations leading from the beginnings of grotesque in the 16th century up to now. The second chapter sheds light on theoretical approaches to the grotesque in modern-day literary and art research, focusing on the research done by Mikhail Bakhtin, Wolfgan Kayser, Philip Thomson, Rune Graulund and Justin D. Edwards. The main charecteristics of the grotesque are outlined and include transgression, deformation, exaggeration and extravagance, the connection between grotesque and humour is emphasized. The relationship between the grotesque and the absurd, irony, paradox and carriacture is described. The chapter also offers a three level approach to the grotesque – as an element of poetics, as a possibility for genre transformation and as worldview. The third chapter inserts grotesque in the context of Latvian literature. The grotesque in Latvian literature is described in connection with literary processes in Europe at the same time emphasizing the special conditions of Latvian literary experience. The grotesque in Latvian modernist short novel is analyzed in the three levels already defined in the previous chapter. The grotesque is analyzed in the work of Jānis Ezeriņš, Kārlis Zariņš, Aleksandrs Čaks, Anšlavs Eglītis and Eriks Ādamsons. The use of the grotesque as an element of literary poetics is evident in the short-stories of all the authors mentioned either as similes, accumulations, characters, images and themes. In the 1920’s Jānis Ezeriņš established a transformation of the anecdotic short-story based on the grotesque and it is designated the grotesque short-story. It was adopted by other Latvian modernist writers in 1930’s and transformed further; it is a distinct characteristic of Latvian modernism literature that differs from European modernism. The grotesque as a worldview is a characteristic of Eriks Ādamsons work.

Pieder kolekcijai:

Academia (Kolekcija)

Temats:

Humanitārās zinātnes

Tīmekļa saite:

https://academia.lndb.lv/376

Oriģināla turētājs (*):

Latvijas Kultūras akadēmija

Izveidošanas datums:

14.09.2021

Labošanas datums:

18.06.2026

APLIS autortiesību statuss:

Nav definēts APLIS autortiesību statuss

APLIS piekļuves tiesības:

Nav definētas APLIS piekļuves tiesības

APLIS tiesību paziņojums:

Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums

Bloķēts:

Nē

Resursa virstips:

Teksts

Resursa tips:

Zinātnisks darbs/Teksts

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/947644
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Tehniskās datnes