Nosaukums (latviešu):

Glezniecības ekstensija kino - Džeimsa Beninga ainava

Autors:

Nav autora

Izdevējs:

Latvijas Kultūras akadēmija

Publicēšanas datums:

2016

Resursa virstips:

Teksts

Resursa tips:

Zinātnisks darbs/Teksts

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums (latviešu):

Glezniecības ekstensija kino - Džeimsa Beninga ainava

Zinātniskā darba tips:

Bakalaura darbs

Autors:

Nav autora

Izdevējs:

Latvijas Kultūras akadēmija

Publicēšanas datums:

2016

Valoda:

latviešu

Anotācija (latviešu):

Audiovizuālajās mākslās pēdējās desmitgadēs vērojams straujš tempa pieaugums saturā un formā, pie kā kultūras produktu patērētāji spiesti pierast. Šī tendence daudziem skatītājiem arvien biežāk rada grūtības izbaudīt darbus, kam piemīt lēnāks temps, izraisot nemieru, nepatiku un vēlmi sūdzēties par garlaicību. Taču paralēli pamatstraumei vienmēr darbojušies neatkarīgi kino veidotāji, kas paši izvēlas pielietotos izteiksmes līdzekļus, paļaujoties uz to skatītāju daļu, kas meklē alternatīvu pamatstraumei vai pat apzināti vēlas pārvarēt savus priekšstatus par formu un saturu, un ļaujas izaicinājumam. Amerikāņu kino režisors Džeimss Benings (James Benning, 1942) ir pazīstams kā filmu veidotājs, kas īpaši pievērš uzmanību skatītāja uztverei, savos darbos aicinot skatītājam just un izbaudīt gaismēnu izmaiņas laikā, ilgstoši vērojot vairākas minūtes garus kadrus, kuros iekadrēta ainava. Kopš 1971. gada viņš radījis vairākus desmitus filmu, pārsvarā strādājot ar 16 mm kino lentu, līdz digitālās videoaparatūras attīstība viņam devusi iespēju veidot filmas kā vairākas stundas garus nepārtrauktus kadrus. Šādu darbu uztveršanas process vairāk līdzinās pretdabiski fiksētam skatītāja skatam caur logu, nevis tradicionālajai filmu uztveršanas modelim, kad skatītājs galveno uzmanību velta sižetam un līdzpārdzīvo galvenajam varonim. Benings skatītājam dod laiku uztvert un analizēt attēla saturu, bieži necenšoties vadīt skatītāja uzmanību uz konkrētiem elementiem, ļaujot izjust vispārējās atmosfēras izmaiņas. Viņa filmās vērojama Amerikas avangarda strukturālā kino un jaunā naratīva kino kustības ietekme, tomēr viņa rokraksts attīstījies ārpus šo kino parādību tradīcijām. Benings veidojot filmas pārsvarā rada vienatnē, fiksējot noskaņas un laika plūdumu daudzveidīgajā Amerikas Savienoto Valstu ainavā, ko viņš rados savus kino darbus plaši apceļojis vairākkārt. Šāda darba metodika un stils vairāk līdzinās gleznotājam nekā filmu veidotājam. Viņa līdzību gleznotājam novērtējuši arī kritiķi, amerikānis Džonatans Rosenbaums (Jonathan Rosenbaum, 1943) viņu nodēvējis par ainavas iekadrēšanas meistaru, izceļot rūpību, ar kādu Benings izvēlas iekadrējamo subjektu un to fiksē filmā. Saistību ar glezniecību atzīst arī pats režisors, neslēpjot, ka ietekmējies no Pīta Mondriāna (Piet Mondrian, 1872-1944) un virknes amerikāņu naivistu. Filmu noskaņa, vizuālais noformējums un vienmulīgākas Amerikas pētījumi raisa asociācijas ar amerikāņu glezniecības klasiķa Edvarda Hopera (Edward Hopper, 1882-1967) darbiem - Beninga rokraksts un stils norāda uz viņa saistību ar glezniecību.

Anotācija (angļu):

The title of the research is “The extension of landscape painting in cinema in films by James Benning.” The aim of the research is to define whether the American film director James Benning is using techniques and structures characteristic to landscape painting rather than theater, when making films. The author chose this subject of research because of personal interest and lack of research on the topic. The research is composed of three chapters: 1. The research and analysis of literature on landscape as a visual phenomenon, as well as the way it can be studied; the research and analysis of literature on the emergence, developments, stylistics and traditions of landscape painting. 2. The research and analysis of literature on cinema as a visual phenomenon. 3. Analysis and research of the films by James Benning as an extension of landscape painting in cinema.

Anotācija (norvēģu):

Denne bacheloroppgaven heter “Utvidelsen av landskapsmaleri i kinoen i filmer av James Benning.” Hovedmålet med oppgaven var å definere om den amerikanske filmregissøren James Benning bruker teknikker og strukturer karakteristisk for landskapsmaleri i stedet for teater, når han lager filmer. Forfatteren valgte denne gjenstand for forskning på grunn av personlig interesse og mangel på forskning om temaet. Forskningen består av tre kapitler: 1. Forskning og analyse av litteratur om landskapet som en visuell fenomen; Forskning og analyse av litteratur om fremveksten, utviklingen, stilene og tradisjoner av landskapsmaleri. 2. Forskning og analyse av litteratur om kino som en visuell fenomen. 3. Analyse og forskning av filmer av James Benning som en utvidelse av landskapsmaleri i kinoen.

Vispārīgās piezīmes (latviešu):

Autors: Barinskis, Arnolds

Pieder kolekcijai:

Academia (Kolekcija)

Temats:

Humanitārās zinātnes

Tīmekļa saite:

https://academia.lndb.lv/262

Oriģināla turētājs (*):

Latvijas Kultūras akadēmija

Izveidošanas datums:

14.09.2021

Labošanas datums:

23.10.2025

APLIS autortiesību statuss:

Nav definēts APLIS autortiesību statuss

APLIS piekļuves tiesības:

Nav definētas APLIS piekļuves tiesības

APLIS tiesību paziņojums:

Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums

Bloķēts:

Nē

Resursa virstips:

Teksts

Resursa tips:

Zinātnisks darbs/Teksts

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/947725
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Tehniskās datnes