Grāmatā tiek risināti jautājumi par paaudzēm un atmiņām, kas tiek stāstītas vai noklusētas latviešu dzīvesstāstos, veidojot pieredzes lauka pārmantojamību. Paaudžu perspektīvā šīs problēmas Latvijas dzīvesstāstu pētnieki aplūko pirmoreiz. Individuālo atmiņu un pieredzes savdabība paaudžu nomaiņas gaitā paver jaunu skatījumu uz vēsturiskām norisēm kā impulsiem cilvēku reakcijai un rīcībai. Šī pieeja izlīdzina barjeru starp akadēmisko vēsturi un atmiņu stāstos ietverto, tuvina to ikvienam cilvēkam piemītošai interesei par savu dzīves laiku.
Atmiņu ceļš no paaudzes uz paaudzi / Vieda Skultāne. Atmiņa un dzīvesstāsti paaudžu perspektīvā / Edmunds Šūpulis. Padomju paaudze Latvijā: pieredzes lauks un atmiņu pārnese / Kaspars Zellis. Māju izjūta trimdas latviešu dzīvesstāstos / Maija Krūmiņa. Atmiņu kultūrslāņi dzīvesstāstos / Māra Zirnīte. "Man liekas, ka man ir divas mājas": piederības izjūta jauno izceļotāju stāstos / Ginta Elksne. Atmiņu pārnese Zviedrijas trimdas otrās paaudzes dzīvesstāstos / Maruta Pranka. Spītējot attālumam: izsūtītas ģimenes atmiņas rūpju ētikas perspektīvā / Agita Lūse. Vienas dzimtas četru paaudžu sieviešu atmiņas / Māras Zirnītes, Ievas Gardas-Rozenbergas komentāri.